Kategorijas 
Tūrisma informācija
Padomju slepenais bunkurs
Rehailitācijas centra "Līgatne" teritorijā deviņus metrus zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs ar segvārdu "Pansionāts" vairāk nekā 2000 kvadrātmetru platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā.
Bānūžu svētavots
Bānūžu svētavots, kas atrodas netālu no Bānūžu–Skujenes ceļa, zemā pļavā. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs
Jau 200 gadu Līgatnes vārds ir cieši saistīts ar papīrfabriku. Fabrika dibināta 1815. gadā un kopš tā laika darbojas bez ilglaicīgiem pārtraukumiem. Uzplaukuma laikus fabrika piedzīvoja 19. gadsimta beigās. Līdz ar fabriku auga un attīstījās arī papīrfabrikas ciemats.
Vidzemes koncertzāle "Cēsis"
Vidzemes koncertzāle "Cēsis" darbību uzsāka 2014. gada pavasarī, un tajā harmoniski sadzīvo vēsturiskais ar mūsdienīgo. Savu arhitektonisko tēlu tā ieguvusi, rekonstruējot seno Cēsu Viesīgās Biedrības namu un to papildinot ar laikmetīgām arhitektūras formām.
Cēsu Vecpilsēta
Viduslaikos ap Cēsu pili un baznīcu, cieši viena pie otras sablīvētas, uz visām pusēm veidojās šauras, līkumotas ieliņas ar amatnieku un tirgotāju namiem. Lai arī karadarbības un neskaitāmo ugunsgrēku rezultātā pilnībā zudusi Cēsu viduslaiku apbūve, pilsētas vēsturiskais centrs savu viduslaiku plānojumu līdz šodienai ir saglabājis gandrīz neizmainītu.
Cēsu Viduslaiku pils komplekss
Cēsu Viduslaiku pils komplekss ir bijusī Livonijas ordeņa mestru rezidence, kas celta aptuveni no 1213. gada līdz 1240. gadam. Cēsu pils drupas ir iespaidīgākais un visautentiskāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā. 1604. gadā nejauši tika uzspridzināts pulvera pagrabs.
Cēsu Jaunā pils
Cēsu Jaunā pils ir iecelta kādreizējās Livonijas ordeņa pils nocietinājumu sistēmā, saglabājot pirmās priekšpils aizsardzības torņa fragmentus.
Līgatnes dabas takas
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dabu, Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību.
Kvēpenes pilskalns un dižozols
Vairums senatnes pētnieku izteikuši domu, ka Kvēpenes pilskalns ir Indriķa Hronikā minētā Satekles pils, kas bijusi slavenā latgaļu feodāļa Rūsiņa rezidence.
Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"
Eduarda Veidenbauma (1867-1892) memoriālais muzejs "Kalāči" ir vieta, kur no piektā dzīves gada aug, mācās, strādā un arī mirst slavenais latviešu dzejnieks. "Kalāči" kā muzejs pastāv no 1958. gada.