Valdība atliek lemšanu par NĪN pieaugumu lauksaimniecībā izmantojamajai zemei ierobežošanu
Finanšu ministrija (FM) ir tikusies atsevišķi ar katru iesaistīto institūciju - Tieslietu ministriju (TM), Zemkopības ministriju (ZM) un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), lai uzklausītu un izvērtētu tās viedokli un priekšlikumus par iespējamo risinājumu. Pēc izteikto priekšlikumu izvērtēšanas FM sagatavoja vairākus iespējamos risinājuma variantus, kuri tika nosūtīti visām iesaistītajām institūcijām, norādot, FM ieskatā, katra varianta stiprās un vājās puses, kā arī paredzamo ieviešanas termiņu, un lūdzot iesaistīto institūciju viedokli par, viņuprāt, optimālāko piedāvāto risinājuma variantu.
Izvērtējot no iesaistītajām institūcijām saņemtos atzinumus, tika konstatēts, ka neviens risinājums nav guvis vairāk kā divu institūciju atbalstu, kā arī ZM un LPS pauda atbalstu tiem risinājumiem, kurus neatbalstīja TM.
Ņemot vērā minēto un cerot uz kompromisa vienošanos pēc diskusijām klātienē, tika organizēta visu ieinteresēto institūciju, kā arī zemkopības sektoru pārstāvošo nevalstisko organizāciju kopīga sanāksme, kurā tika diskutēts par trīs iespējamā risinājuma variantiem: kadastrālo vērtību bāzes ierobežojums lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei, aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei, aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums visai zemei.
Sanāksmes rezultātā kompromisa vienošanās netika panākta ZM, LPS, FM un TM konceptuāli atšķirīgo uzskatu dēļ attiecībā uz optimālākā risinājuma izvēli.
TM uzskata, ka nav pieņemami ierobežot kadastrālo vērtību bāzes paredzamo pieaugumu lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei, jo tādējādi tiks izkropļota kadastrālās vērtēšanas sistēma valstī, nosakot atsevišķām īpašumu grupām, kurām ir pietiekami objektīva tirgus un kadastra informācija, pazeminātas kadastrālās vērtības.
TM ieskatā kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas principi nav jāpārskata, jo tā tiek izmantota arī citām vajadzībām.
TM pēc sanāksmes nav mainījusi savu viedokli par to, ka optimālākais risinājums ir nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežošana jo kadastrālai vērtībai ir jābūt objektīvai un atbilstošai tirgus informācijai vienlīdzīgi visā valstī visām nekustamo īpašumu grupām.
Savukārt ZM uzskata, ka kadastrālās vērtēšanas principi ir jāpilnveido, nosakot pakāpenisku kadastrālo vērtību bāzes palielināšanu lauksaimniecībā izmantojamai zemei, vērtējot vidējo tirgus vērtību pēdējo piecu gadu periodā, bet meža zemes kadastrālās vērtības noteikšanai, vērtējot vidējās kokmateriālu cenas ilgākā laika periodā.
Arī LPS uzskata, ka pieņemamākais risinājums lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes pakāpeniskam kadastrālās vērtības pieaugumam ir kadastrālo vērtību bāzes pieauguma ierobežošana, kas, viņuprāt, neprasa lielas izmaksas un ir samērā vienkārši realizējama.
LPS neatbalsta priekšlikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un meža zemei, jo pie šāda risinājuma ir nepieciešamas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, lai tajā varētu reģistrēt ne tikai zemes vienības kopējo kadastrālo vērtību, kā tas ir pašlaik, bet arī katram zemes vienības lietošanas veidam atbilstošo kadastrālo vērtību, ja tādi ir vairāki.
Bez šīm izmaiņām tehniski nav iespējams piemērot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu tikai tām zemēm, kas zemes vienībā ir ar lietošanas veidu lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meža zeme. Tāpat ir nepieciešamas izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķina moduļos, lai kadastrālo vērtību noteiktu ne tikai zemes vienībai vai kadastrā reģistrētai zemes vienības daļai, bet arī atsevišķi - zemes vienībā esošajai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, meža zemei un atsevišķi - pārējām zemēm zemes vienībā vai tās daļā.
LPS norāda, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas arī nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programmatūrā, nodrošinot iespēju aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli ne tikai zemes vienībām un kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienības daļām, bet arī atsevišķi zemes vienībā esošai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, meža zemei un atsevišķi - pārējai zemes vienības sastāvā esošai zemei.
Tādējādi bez būtiskām izmaiņām kadastra informācijas sistēmā un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programmatūrā šāds risinājums nesasniegs savu mērķi - pakāpeniski palielināt nekustamā īpašuma nodokli lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei, jo netiks aptvertas tās zemes vienības, kurās bez lauksaimniecībā izmantojamas zemes un meža zemes ir vēl citi lietošanas veidi.
LPS konceptuāli iebilst arī pret priekšlikumu likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredzēt visām pašvaldībām obligātu nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visai zemei, jo tas ir pretrunā ar likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" līdz šim konsekventi realizēto pašvaldību autonomijas palielināšanu. Šāds risinājums, LPS ieskatā, nav savietojams ar likumā noteiktajām pašvaldību tiesībām lemt par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm.
Turklāt šāda priekšlikuma realizēšanai būtu nepieciešams papildu finansējums nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina programmatūras izmaiņām. Līdz šim eksistējošais nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tika noteikts, kā bāzi izmantojot 2007.gada kadastrālās vērtības. Savukārt, ieviešot nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu ar 2016.gadu, vairs nav iespējams kā atskaites punktu izmantot 2007.gada kadastrālās vērtības.
Tāpat jāņem vērā, ka daļai zemes īpašumu ierobežojuma piemērošanas rezultātā nekustamā īpašuma nodoklis līdz 2014.gadam tika rēķināts nevis no spēkā esošās kadastrālās vērtības, bet gan no 2007.gada kadastrālās vērtības atvasinājuma, jo pēdējos gados pašvaldības varēja pašas lemt par šī ierobežojuma piemērošanas turpināšanu vai neturpināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma nosacījumiem.
FM uzskata, ka grozījumu veikšana likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", lai nodrošinātu lēnāku nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieaugumu lauksaimniecībā izmantojamai un meža zemai, radīs ekonomiski nelīdzsvarotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas sistēmu, kuru faktiski nebūs iespējams administrēt un kas tāpat nedos pozitīvu ietekmi uz izvirzīto mērķi - lauksaimniecības zemes apstrādāšanas veicināšanu.
Šādu grozījumu veikšana likumā neveicinās neapstrādātās lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu vai nodošanu lietošanā lauksaimniekiem, jo mākslīgi tiks samazinātas zemes īpašnieka izmaksas nodokļa samazinājuma veidā; pēc būtības anulēs pašvaldībām dotās tiesības lemt par nodokļa likmi un atvieglojumiem, jo lielākajai zemes daļai mākslīgi tiks samazināts nodokļa apmērs; radīs ilūziju par "mūžīgu" likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumu darbību, kas ierobežo nodokļa apmēru, un rada ilgtermiņā nenoteiktību, jo attiecībā uz lauksaimniecības zemi šāda norma darbojās jau no 2008.gada līdz 2014.gadam; nesamērīgi ierobežos lauku apvidu pašvaldību finansiālās iespējas.
FM ieskatā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības galvenais un sistemātiskais pielietojums ir tās izmantošana nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina vajadzībām, jo nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma nodokļa bāze. Mainot jebkurus nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas nosacījumus (likmi vai atvieglojumus) veidosies situācija, kurā, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, viena mainīgā lieluma (kadastrālās vērtības) vietā jau būs vairākas mainīgas vērtības - kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodokļa likme (kuru var noteikt pašvaldības) un atvieglojums, kā arī nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums. Šāda situācija rada nenoteiktību saimnieciskās darbības veicējiem un neveicina ilgtermiņā zemes apsaimniekošanu.
Pieļaujot grozījumu veikšanu likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", lai ierobežotu augošas kadastrālās vērtības radīto nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieaugumu, arī turpmāk nekustamā īpašuma nodoklis būtu jākoriģē atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus situācijas izmaiņām, kas attiecīgi ietekmē kadastrālo vērtību, jo ir potenciāli iespējams, ka kadastrālās vērības noteiktos reģionos vidējā termiņā varētu arī samazināties. Līdz ar to nekustamā īpašuma nodoklis nākotnē būs neprognozējams un nestabils, bet cietēji būs gan nodokļa maksātāji, gan pašvaldības.
Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredz pašvaldībām tiesības pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes un atvieglojumus, tai skaitā pašvaldības līdz šim varēja pašas lemt par nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma piemērošanas turpināšanu vai neturpināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma nosacījumiem. Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", pašvaldībām faktiski tiek atņemtas tiesības pašām lemt par nekustamā īpašuma likmju un atvieglojumu piemērošanu.
Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Šī norma netiek pilnībā ievērota jau kopš 2008.gada, kad saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes krasu pieaugumu tika nolemts uz pārejas periodu (pašreiz jau septiņi gadi) ierobežot nodokļa pieaugumu, par pamatu ņemot 2007.gada kadastrālās vērtības. Tādējādi liela daļa pašvaldību, sākot ar 2008.gadu, sakarā ar kadastrālo vērtību aktualizāciju, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu līdz pat 2014.gadam, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam piemēroja nevis aktuālu kadastrālo vērtību, bet atvasinātu 2007.gada vērtību.
Ņemot vērā, ka kadastrālās vērtības galvenais pielietojums ir nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins, jo kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma nodokļa bāze, FM uzskata, ka tā primāri ir jāpieskaņo nekustamā īpašuma nodokļa, nevis citām vajadzībām. Nosakot vēlreiz nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu, piemēram, 10%, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par lauksaimniecībā izmantojamu zemi un meža zemi atkal tiks izmantota atvasināta, nevis aktuāla, kadastrālā vērtība.
FM uzskata, ka zems nekustamā īpašuma nodoklis nekādā būtiskā mērā neveicina lauksaimniecībā izmantojamās zemes daudzveidīgas apsaimniekošanas un apstrādāšanas uzlabošanu.
Vienlaicīgi attiecībā uz meža zemēm FM norāda, ka jau pašreiz likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir noteikts nodokļa atbrīvojums zemēm, kuras aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes). Līdz ar to jau tagad jaunaudzes netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 40 gadiem.
FM uzskata, ka iecere likumā noteikt ierobežojumus nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam lauksaimniecībā izmantojamajai zemei ir zaudējusi aktualitāti, jo, vērtējot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus (no zemes un saimnieciskajā darbībā izmantotām ēkām) pret IKP, ir konstatēts, ka nodokļa procentuālais apmērs minētajai grupai pret IKP nav pieaudzis, salīdzinot ar 2004.gadu (0,7274% no IKP). Lai gan kopējais nodokļa īpatsvars no IKP ir pieaudzis, tomēr, ņemot vērā apstākli, ka ar 2010.gadu ir ieviesta mājokļu aplikšana ar nodokli, kas rada aptuveni 12% no kopējās nodokļa masas, tad kopējais saimnieciskās darbības veicēju nodokļa apmērs, salīdzinot ar ekonomikas izaugsmi, nav pieaudzis procentuāli, bet tikai absolūtās vienībās.
FM vērš arī uzmanību uz to, ka Fiskālās disciplīnas padomes 2015.gada 5.maija rakstiskās konsultācijas kārtībā pieņemtajā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018.gadam ir rekomendēts tieši pretējais, proti, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir jāpalielina, nevis jāsamazina. Šādas rekomendācijas jau vairākkārt ir izteikusi arī Starptautiskās ekonomiskās sadarbības organizācija (OECD).
Līdz ar to FM uzskata, ka jautājums ir risināms caur pašvaldībām, kurām ir plānots būtisks nodokļa apmēra pieaugums tieši no lauksaimnieciskās zemes nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, nosakot nodokļa atvieglojumus personām, kas aktīvi apsaimnieko zemi. Tādējādi nebūs nepieciešamas izmaiņas ne kadastra informācijas sistēmā, ne likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", paredzot "mūžīgu" pārejas noteikumu regulējumu. Minētā pieeja ļaus elastīgi vērtēt situāciju pašvaldībās uz vietas, turpretī, nosakot vispārēju nodokļa ierobežojumu (ņemot vērā kadastra informāciju par lauksaimniecības zemi), tas attieksies arī uz tiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kas šo zemi neizmanto visefektīvākajā veidā. Pašvaldībām piešķirot atlaides, precīzi tiks sasniegts mērķis - nodokļa slogs tiks samazināts tikai tām zemes platībām, kuras faktiski lieto atbilstoši to lietošanas veidam. Pie šāda risinājuma nav nepieciešamas izmaiņas arī Valsts zemes dienesta programmatūrās, līdz ar to nav nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.
Uz sarakstu
