Straupes puses mājražotāja Vita Petrova: Siera ražošana - sirds darbs!
Petrovu ģimene dzīvo Straupes pagasta "Upītēs". Vita tikko ieradusies no Cēsu tirgus, kur pircējiem piedāvājusi 12 sieru veidus. Daļu no tiem redzam arī "Pārgaujas novada gardumu kalendārā 2015", kur Vitas mājās ražotie sieri gozējas vasaras saulgriežu mēnesī, jūnijā. Vaicājot, vai pirms Jāņiem iecienītākais ir ķimeņu siers, Vita atbild, ka tieši šis siers ir vispopulārākais visu cauru gadu.
Kā pievērsāties sieru ražošanai?
Vita: Ar šo darbu, ko daru, esmu pazīstama jau kopš bērnības. To darīja arī mana mamma. Sākumā jau tas mērķis bija vienkārši apgādāt savu ģimeni. 2000. gadā mums bija viena govs, pienotavai tas nebija izdevīgi, tāpēc pienu vairs neņēma. Tad sākām paši gatavot produktus. Cilvēki sāka prasīt pienu, aizvedām šur un tur.
2008.gadā sākām veidot Straupes tirdziņu, tad viss ievērsās tādā gultnē, ka sāku kārtot papīrus, lai varētu oficiāli tirgoties. Sākumā piedāvāju tikai sieru, bet cilvēki nāca un prasīja arī sviestu, biezpienu un visu pārējo, ko gatavo no piena. Tad sāku pilnveidot savas prasmes, eksperimentēju, kā labāk, kā garšīgāk, mācījos no citiem. Piemēram, siera recepti man iedeva viena kundze no Latgales, kuru nedaudz pilnveidoju un izmantoju joprojām.
Kādus sierus gatavojat?
Vita: Vispopulārākais ir ķimeņu siers, tad parasts, baltais siers, arī visādu sēkliņu, ķiploku, magoņu, ar dillēm, baziliku un citām garšvielām, un garšvielu maisījumiem. Esmu arī ar burkāniem gatavojusi. Kopā varētu būt 20 veidu sieri. Vairāk nav nepieciešams, jo cilvēkiem nav tik liela pirktspēja.
Jūs izdomājat, kādus sierus gatavot vai cilvēki paši prasa?
Vita: Gan, gan. Dažbrīd izdomāju, citi atkal pasaka. Vēl paskatos, ko citi gatavo, pamēģinu. Piemēram, ieraudzīju vienā tirdziņā sieru ar olīvēm, pamēģināju, bet man negaršoja un to netaisu. Arī es vēl tikai mācos. Sākumā mēģināju, kādā katlā labāk, kādā temperatūrā, viss ir strikti jāievēro, vadīties var tikai pēc prakses. Cits nopērk pienu un domā, ka nu tik gatavos sieru, bet atnāk un saka, ka tāda līme vien sanāca. Vajadzīga prakse!
Interesanti, ka ārzemnieki tirdziņos izvēlas sev pazīstamas garšas, piemēram, Mozzarellas vai Brušetes sierus, bet pērk arī latviešu iecienīto ķimeņu sieru.
Cik plašu produktu klāstu piedāvājat?
Vita: Krējumu – gan skābu, gan saldu, skābā krējuma gatavotu sviestu – veikalā tāda nav, sviestu, kefīru, pašu pienu, biezpienu un pēdējā laikā uz Cēsu tirgu dažreiz cepu arī biezpienmaizi, šad tad arī bezpiedevu jogurtu. No sviestiem gatavoju kaņepju sviestu, tas ir vīra uzdevums, viņš maļ pats, es tikai grauzdēju.
Gintars: Sieru kūpinu es.
Vita: Jā, speciāli tiek gatavots baltais siers un tiek kūpināts uz noteikta koka malkas, tad siers iegūst specifisku garšu.
Kādi lopiņi ir jūsu saimniecībā?
Vita: Vīrs Gintars nodarbojas ar šķirnes gaļas lopu audzēšanu. Pienu viņi nedod, tas vairāk ir sev un skaistumam. Audzējam piena lopus, lai piens būtu kvalitatīvs un pietiekamā daudzumā. Vēl mums ir suņi, kaķi, divas pīles. Mēs daudzu gadu garumā esam pirkuši un audzējuši gotiņas, esam izaudzinājuši savas gotiņas, kuras tagad dod teliņus.
Kur var iegādāties jūsu piena produktus?
Vita: Cēsīs, pie tirgus man ir pastāvīga vieta, katru piektdienu tur esmu. Un tad, protams, katrā Straupes lauku labumu tirdziņā – Plācī, katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā. Iepriekš piedalījos arī citur, ja varēju tikt.
Vai arī pārējā ģimene iesaistās saimniecībā?
Vita: Lielu daļu darbu dara Gintars, es pati govis neslaucu.
Gintars: Jā, es slaucu govis. Ja vajag, arī teliņus pieņemu, veicu kūts darbus, saimniecības darbus – siena sagatavošanu.
Vita: Divdesmitgadīgā meita Līga strādā Rīgā, dēls Ginters mācās Straupes pamatskolā, tikko pabeidza 8. klasi, bet mazākā meitiņa Patrīcija Anna iet bērnudārzā. Visu darām paši, dažreiz brāļa draudzene Baiba palīdz, viņa silda biezpienu, to mēs darām tikai uz malkas uguns. Bet sieru gatavoju un tirgojos tikai pati, taču aiz tā stāv pamatīgs komandas darbs.
Kas raksturīgs jūsu produkcijai?
Vita: Tas, ka tas ir brīvo govju piens. Salīdzinot mūsu pienu ar rūpnieciski ražoto, atšķirība ir pamatīga. Mēs nedodam nekādas īpašās barības, dodam tikai placinātus graudus, zāli, miltus, savus audzētos kartupeļus, bietes. Neizmantojam minerālmēslus, var teikt, ka mums ir bioloģiskā saimniecība. Nav sertificēta, bet dzīvojam pēc tādiem principiem. To novērtē arī klienti. Var just, ka gados veci cilvēki vēlas īstu produkciju, nopērk un pēc nedēļas atnāk un saka, ka esot ļoti garšojis.
Vai esat oficiāli mājražotāji?
Vita: Jā, esam. Tas ir mūsu sirds darbs. Laukos ir tā, ka vai nu tu brauc un strādā kādam citam vai arī esi pats sev saimnieks. Tā kā ir jāved bērni uz skolu un atpakaļ, kurš priekšnieks gan gribēs, ka es tā braukāju darba laikā? Ar šo darbu es varu to visu veiksmīgi apvienot.
Kā iegādājāties nepieciešamās iekārtas un tehniku?
Vita: Ērtībai iegādājāmies vēl vienu ledusskapi. No tehnikas mums ir seperators pienam un slaukšanas aparāts. Arī traktoru sagādājām paši, vīrs sataisīja perfektā stāvoklī un izgāja skati. Pagājušajā gadā realizētie bullīši aizgāja tehnikā. Šā gada bullītis ir tikai viens, tas ir mūsu govju pēcnācējs. Tas padara mūsu saimniecību vēl bioloģiskāku, jo arī vairošanās notiek lielākoties dabīgi.
Izrādot saimniecību, Gintars ar Vitu nosauc katras gotiņas, buļļa un teliņa vārdu. Izrādās, ka teliņa vārda pirmais burts ir atkarīgs no mammas vārda. Tā nu Petrovu ģimenes saimniecībā aug telīte Pērle, gotiņas Rasa, Rūsa un pat Riepa, un daudzi citi lopiņi. Lai veiksmīga saimniekošana un gardi produkti arī turpmāk!
Uz sarakstu
