Šipkēvics: "Radio valodu" jautājumā ZZS sekoja Krauzes ambīcijām un nostājās pret savu prezidentu
Labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir jādiskutē, tomēr bēdīgi, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gāja Armanda Krauzes (ZZS) privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, aģentūrai LETA sacīja "Radio SWH" vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics.
Kā sacīja Šipkēvics, labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par šo jautājumu ir jārunā un jādiskutē un nevar uz karstām pēdām šādu svarīgu lēmumu pieņemt. "Bēdīgi ir tas, ka ZZS gāja Krauzes kaut kādu privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, šī jautājuma svarīguma novērtējumu un prezidenta kancelejas juridiski nopietno izstrādi."
"Tas, ka viņi nostādīja prezidentu šādā situācijā, es domāju, tā ir necieņa pret savu prezidentu, un te izpaudās ne tik daudz kaut kādas idejas aizstāvēšana kā tīri personiski Krauzes ambīciju puiciska demonstrēšana," piebilda Šipkēvics.
"Es uzskatu to par dūrienu no mugurpuses, un ZZS sasēsties kopā ar "Saskaņas centru" un [Ingūnas] Sudrabas partiju ("No sirds Latvijai"), domāju, daudzi vēlētāji šo faktu atcerēsies, kad atkal vajadzēs balsot, it īpaši par šādu "patriotu", kāds ir Krauze," pauda Šipkēvics. "Tas ir puicisks gājiens, tāda ietiepība un mēģinājums būt pārākam par prezidentu, un tā jau ir drīzāk savu personīgo ambīciju apmierināšana, nevis domāšana par Latvijas mediju vidi vai tās aizsardzību."
Šipkēvics tomēr norāda, ka pats svarīgākais pašreizējā situācijā ir tas, ka retranslācijas no Krievijas un citām valstīm ar 1.janvāri tiks samazinātas līdz 10%. "Tas ir pats svarīgākais, jo mūs nesatrauc, ka būs radiostacijas krievu valodā, bet satrauc tas, ka šo saturu veidos un ka tas nāks no svešas valsts."
Runājot par nākamgad darāmajiem darbiem, Šipkēvics nosauca divas lietas. "Pirmkārt, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) jāspēj realizēt šo kontroli pār retranslācijām, kas tomēr vēl ir pieļautas, un, otrkārt, domāju, ka nākamgad ir nopietni jāizskata jautājums, vai Latvijā vispār atļaut retranslēt no svešām valstīm citas radioprogrammas, jo mums pašiem vajadzētu radīt saturu un pietiek resursu, lai veidotu raidījumus šeit uz vietas."
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Saeimas deputāti šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā, nosakot, ka uz gadu atliek iepriekš pieņemto grozījumu spēkā stāšanos, kas cita starpā nosaka daļas radiostaciju pāreju uz raidīšanu valsts valodā. Deputāti tā rīkojās, jo attiecīgās normas ir apstrīdētas Satversmes tiesā (ST), un atlikšanas mērķis ir rast iespēju ST līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai izvērtēt tās atbilstību valsts pamatlikumam, izriet no šodien pieņemto grozījumu anotācijas.
Uz sarakstu
