Banner 980x90

"Eirobarometrs": Latvijas respondenti vismazāk gatavi personīgi iesaistīties palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG

Līdzās Bulgārijas respondentiem Latvijas respondenti vismazāk ir gatavi personīgi iesaistīties palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.

Latvijas respondenti bija starp tiem, kas 2014.gadā visretāk pauda labvēlīgu attieksmi pret attīstības palīdzību, un šī tendence turpinās. Faktiski 2015.gadā aptaujāto attieksme daudzējādā ziņā ir bijusi vēl mazāk labvēlīga. Piemēram, Latvijas respondenti visretāk no visiem eiropiešiem uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem jaunattīstības valstīs. Salīdzinājumam, Latvijā tie ir 67%, bet ES vidēji - 89%. Tas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā - lielākais kritums salīdzinājumā ar visām pārējām valstīm.

Tāpat Latvijas respondenti ir starp tiem, kas vismazāk piekrīt apgalvojumam, ka nabadzības apkarošanai jaunattīstības valstīs vajadzētu būt vienai no ES galvenajām prioritātēm, un starp tiem, kas uzreiz aiz Igaunijas visretāk uzskata, ka tai vajadzētu būt vienai no Latvijas valdības galvenajām prioritātēm.

Latvijas respondenti ir arī starp tiem, kas vismazāk piekrīt apgalvojumam, ka palīdzība jaunattīstības valstīm ir efektīvs nelikumīgas migrācijas novēršanas veids. Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas respondentu domā, ka palīdzība būtu jāpalielina, kas ir samazinājums par deviņiem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2014.gadu. Tikmēr to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka palīdzība būtu jāsamazina, ir palielinājies par pieciem procentpunktiem un ir tāds pats kā Čehijas Republikā, atpaliekot tikai no Bulgārijas, kur to norādījuši 35%.

Latvijas respondenti nedaudz retāk nekā eiropieši kopumā ir dzirdējuši par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, bet daudz biežāk nekā vidēji Eiropā ir informēti par to, ka 2015.gads ir bijis Eiropas gads attīstībai. Latvijas respondenti biežāk nekā eiropieši kopumā arī uzskata, ka miers un drošība ir viena no vissteidzamāk risināmajām jaunattīstības valstu problēmām.

Latvijas respondenti arī biežāk norāda uz migrācijas jautājumiem un bēgļu uzņemšanu jaunattīstības valstīs, bet retāk piemin izglītību, ūdeni un sanitāriju, demokrātiju un cilvēktiesības. Pēc Bulgārijas un Igaunijas respondentiem Latvijā aptaujātie ir nākamie, kas vismazāk piekrīt apgalvojumam, ka indivīdi var dot savu ieguldījumu nabadzības apkarošanā jaunattīstības valstīs.

Līdzās Bulgārijas respondentiem Latvijas respondenti vismazāk ir gatavi personīgi iesaistīties palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm. Abās valstīs tie ir 4%, kas ir samazinājums par sešiem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2014.gadu. Latvijas respondenti ir arī starp tiem, kas vismazāk būtu gatavi maksāt vairāk par produktiem no jaunattīstības valstīm.

Tāpat kā ES kopumā, arī Latvijā gados jaunākiem respondentiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir labvēlīgāka attieksme pret attīstības palīdzības jautājumiem nekā gados vecākiem respondentiem. Konkrēti, jaunieši daudz biežāk uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem jaunattīstības valstīs, un domā, ka palīdzība būtu jāpalielina. Viņi arī daudz biežāk būtu gatavi maksāt vairāk par produktiem no jaunattīstības valstīm.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)