Noslēdzies Cēsu jauniešu apmaiņas projekts ar Palestīnu

Jauniešu mērķis bija iepazīt, kā islāms un kristietība ietekmē kultūru un pasaules uztveri, veicināt iecietību, veidojot izpratni par nezināmo. 

Projekta aktivitātes norisinājās Palestīnas teritorijās un apmeklētas tika arī vēsturiskās vietas Izraēlā.  Jaunieši apmeklēja Betlēmi, kur, saskaņā ar Jaunajā derībā aprakstīto, piedzima Jēzus Kristus, kā arī baznīcu, kura uzcelta uz klints alas, kur pārnakšņoja trīs gudrie, apmeklējot Betlēmi, Gerezima kalnu – seno Samariešu svētvietu, Hebronu un, protams, Jeruzālemi.

Projekta dalībnieki dzīvoja bēgļu ciematā Nablus pilsētā, kas atrodas pie pašas Jēkaba akas, kur šobrīd ir uzcelta Jēkaba baznīca, kurā uzturas pareizticīgo draudze. 29 tūkstoši palestīniešu dzīvo 1 kvadrātkolometrā, viņiem ir atļauts paplašināties, bet tikai būvējot namus uz augšu.  Bībelē šī vieta un Jēkaba aka aprakstīta, jo tur  Jēzus Kristus satika samariešu sievu, kura deva dzert no akas un Jēzus izstāstīja līdzību par dzīvo ūdeni.

"Bēgļu ciemats" nenozīmē gluži to, ka šeit visi iedzīvotāji dzīvo lielā nabadzībā. Kāda daļa iedzīvotāju tur tiešām uzturas, jo nemieru rezultātā ir nojauktas viņu mājas, bet lielākā daļa no viņiem šeit dzīvo vairākās paaudzēs. Bēgļu ciemata apzīmējumam vairāk ir simboliska nozīme, tas nozīmē, ka tās nav viņu mājas. Palestīnas jaunieši pastāstīja, ka daudzām viņu ģimenēm paaudzēs joprojām ir saglabājušās atslēgas no viņu mājām Jafā (vecpilsētas daļa greznajā Telavivā, jūras krastā), kur viņi cer atgriezties. Atslēga ir simbols, jo tas nozīmē atgriešanos mājās.  Daudzi no viņiem nekad nav bijuši Jeruzālemē, Telavivā, pie jūras, jo tas ir liegts ar likumu, viņi nedrīkst iziet ārpus Palestīnas teritorijām.

Projekta laikā visspraigākās bija diskusijas par stereotipiem, kādi abu reliģiju pārstāvjiem ir vienam par otru. Šīs sarunas parasti norisinājās vēl arī vēlu vakarā  ārpus projekta aktivitātēm uz kultūras centra jumta, no kura paveras skats ne tikai uz visu bēgļu ciematu, bet arī daļu no Palestīnas teritorijām.

"Viens no jauniešu secinājumiem, atgriežoties mājās – kultūru visspēcīgāk ietekmē tradīcijas, ne reliģija. Mēs manipulatīvi daudz ko "pierakstām" reliģijām, bet patiesībā runa ir par tradīcijām vai izkropļotu izpratni, ne to, kas rakstīts Korānā vai Bībelē. Paši palestīnieši apgalvo, ka Korānā nav agresijas un mēs neapņemamies to komentēt, jo neizprotam šos rakstus. Arī Bībeli cilvēki interpretē ļoti dažādi un manipulatīvi, jo viņiem pietrūkst zināšanu par pielietoto simbolisko valodu un vēsturisko kontekstu. Iespējams, tieši tāpat ir ar Korānu.  Projekts nebija par reliģijām, bet par cilvvēcību un tradīcijām. Mēs viesojāmies kādā musulmaņu ģimenē, projekta dalībniece, kura mūs uzaicināja, bija pārsteigta, ka mēs labprāt aicinājumu pieņēmām. Sirsnība, vienkāršība, draudzība, izpalīdzīgums – tas raksturo vietējos palestīniešus, kurus satikām un iepazinām," norāda jaunieši.

Tāpat jaunieši stāsta: "Un tieši cilvēcību mēs pieredzējām ļoti daudz, arī skumjas.  Mēs nesatikām nevienu, kura ģimenē kāds nebūtu bijis cietumā vai nebūtu piedzīvojis zaudējumu. Arī projekta laikā netālu no vietas, kur uzturējāmies, notika naktī uzbrukums palestīniešu ģimenēm, tika aizdedzinātas viņu mājas un bojā aizgāja nepilnus divus gadus vecs bērns, bet pārējie ģimenes locekļi nonāca slimnīcā. Tajā rītā bēgļu ciematā valdīja neparasts klusums.  Ja parasti mūs modināja bērnu čalas jau sešos no rīta, tad tajā rītā bija stindzinošs klusums. Kad jau atgriezāmie mājās, uzzinājām, ka no ievainojumiem miris arī bērna tēvs."

Uz sarakstu