Nosakot valsts finansēto skolēnu skaitu mākslas un mūzikas izglītības programmās, vērtēs katras skolas darba kvalitāti
Kā aģentūrai LETA skaidroja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, jau līdz šim bija noteikti kritēriji, lai noteiktu no valsts budžeta finansējamo izglītojamo skaitu, bet papildus tiem tagad ieviesti divi jauni, kurus komisija turpmāk ņems vērā, sadalot valsts finansējumu.
Turpmāk tiks ņemta vērā arī izglītības iestāžu izglītojamo dalība Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētajos valsts konkursos un izglītības iestāžu ieguldījums kultūrvides uzlabošanā.
Paredzams, ka turpmāk notiks pašreizējo kritēriju izvērtēšana un jaunu kritēriju noteikšana. Periodiska vērtēšanas un budžeta sadalīšanas sistēmas pārskatīšana nepieciešama, lai ņemtu vērā aktuālās demogrāfisko rādītāju izmaiņas, kā arī darba tirgus pieprasījumu mūzikas un mākslas jomā. Tādēļ valsts pasūtījuma definēšanā un valsts finansējuma sadalījuma principu noteikšanā iesaistīti profesionālo organizāciju, kā arī skolu pārstāvji.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, sadalot valsts budžeta finansējumu izglītības iestādēm, tiek izveidota konsultatīvā komisija, kurā darbojas Latvijas plānošanas reģionu, Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas, Latvijas Mākslas skolas skolotāju asociācijas, Kultūrizglītības profesionālās ievirzes izglītības iestāžu direktoru padomes, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Kultūras ministrijas deleģēti pārstāvji, kuri sniedz ieteikumus valsts budžeta finansējamo izglītojamo skaita noteikšanai.
Vizule skaidroja, ka kultūrizglītības popularitāti un vienlaikus arī finansēšanas jautājumu aktualitāti nosaka tendence aizvien pieaugt mākslas un mūzikas skolu audzēkņu skaitam. Kaut arī kopējais skolas vecuma bērnu un jauniešu skaits valstī samazinās, audzēkņu skaits akreditētās pašvaldību, juridisku un fizisku personu dibinātajās bērnu mūzikas un mākslas skolās profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmās katru gadu palielinās vidēji par 1000 audzēkņiem.
Ja 2012.gadā profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas apguva 25 861 audzēknis, tad 2015.gadā jau 28 406, kas liecina, ka šīs programmas ir pieprasītas. Audzēkņu skaita ikgadējs pieaugums un fakts, ka pašlaik kopējais katras mākslas un mūzikas skolas audzēkņu skaits pārsniedz valsts finansēto vietu skaitu, nozīmē, ka valstiski jānosaka no valsts budžeta finansēto audzēkņu skaits un principi.
Jau ziņots, ka šomēnes valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas". Veicot izmaiņas pedagogu darba samaksas noteikšanā, veikti arī atbilstoši grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka finansējuma sadali profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, nodrošinot atalgojuma pieaugumu mūzikas, mākslas un dejas pedagogiem.
Pašvaldību un privāto dibinātāju profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītību programmu finansēšanai - pedagogu atalgojumam - 2017.gadā un turpmākajos gados ik gadu plānoti līdzekļi 18 195 035 eiro apmērā. Šajā gadā šim mērķim tika plānoti 13 295 098 eiro.
Uz sarakstu
