Latvijas Reģionu apvienība rosina "iesaldēt" algas valsts pārvaldē strādājošajiem

LRA aicina veikt atbilstošus likuma grozījumus par atalgojuma samazināšanu 2015.gada apmērā.

Politiskā spēka pārstāvji uzskata, ka, ņemot vērā nepietiekamo valsts ekonomikas izaugsmes tempu, kā arī valsts budžeta līdzekļu trūkumu daudzām valstij svarīgām politiskajām iniciatīvām, tostarp valsts aizsardzībai, Latvijas kā Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībai, ceļu infrastruktūras uzlabošanai, skolotāju algu reformai, veselības aprūpei, iekšlietu nozarei, reģionu atbalstam, pensiju indeksācijai, kā arī virknei citu valstij svarīgu nozaru un iniciatīvu finansēšanai, valsts pārvaldes amatpersonu atalgojuma palielināšanai 2016.gadā nav nedz finansiāla, nedz morāli ētiska pamata.

"Strādājot pie 2016.gada valsts budžeta, kad tiek pārkāptas vairākas būtiskas valdošās koalīcijas apņemšanās un solījumi sabiedrībai, valsts pārvaldes atalgojuma paaugstināšana kontekstā ar visām akūtajām valsts vajadzībām šajā situācijā nav diskutējama," pauž LRA.

Politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš norāda, ka sabiedrības uzticība valdošajai varai ir kritiski zema, un šādā situācijā paaugstināt valsts pārvaldē strādājošo, tostarp deputātu un ministru, algas "ir vienkārši amorāli"

LRA iniciētās izmaiņas likumā Saeimas Prezidijam iesniegs šodien.

Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) ir pārliecināta, ka Saeimas deputāti "iesaldēs" savas algas un nobalsos pret pašlaik likumā paredzēto atalgojuma pieaugumu par 157 eiro, to viņa trešdien pauda intervijā LTV.

Mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Tādējādi Saeimas deputāti nepārskata paši savas algas un nav pieņemts atsevišķs lēmums par algu palielinājumu. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) ir pārliecināta, ka Saeimas deputāti "iesaldēs" savas algas un nobalsos pret pašlaik likumā paredzēto atalgojuma pieaugumu par 157 eiro.

Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.

Uz sarakstu