Latvijas konkurētspēja var iegūt no siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumiem visā pasaulē

Konferences rezultātiem veltītā seminārā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse klātesošajiem skaidroja, ka Parīzes nolīgumā iekļautās prasības Latvijai jaunus pienākumus neuzliek, jo Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tāpēc uz to attiecas tās prasības, kas ir saistošas visai ES. Turklāt daudzi pienākumi saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu ir jau noteikti ES likumdošanā.

Piemēram, attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu noteiktie mērķi nemainīsies līdz brīdim, kamēr pati ES nenoteiks jaunus mērķus par SEG emisiju apjoma ierobežojumiem. Tāpat ir ar pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumam - arī te ES prasa pievērst pastiprinātu uzmanību. Tikmēr finansējuma atvēlēšana attīstības valstīm joprojām ir noteikta kā brīvprātīga. Tomēr Prūse atzina, ka attiecībā uz to varētu tikt izdarīts spiediens un, iespējams, var nākties pārskatīt iepriekšējos lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Pamatā nemainīsies arī SEG emisiju uzskaites un ziņošanas prasības, tomēr papildus ziņojumiem par SEG emisijām Latvijai būs jāziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Lai gan jauni pienākumi netiek uzlikti, būtiskākais ir tas, ka turpmāk šie pienākumi būs saistoši visām pasaules valstīm. Latvijas tautsaimniecībai tas varētu nozīmēt konkurētspējas uzlabošanos globālajā tirgū. "Tiešā veidā to pierādīt nevarēs, bet tas ir loģiski, jo arī ārpus ES būs jāievieš konkrēti pasākumi," atzina Prūse.

Tāpat valstīs, kas ir ārpus ES, pieaugs pieprasījums pēc zināšanām un tehnoloģijām, kas Latvijai jau ir saistībā ar SEG emisiju samazināšanu, pēc pasākumu plānošanas un ieviešanas, pēc energoefektivitātes tehnoloģijām. "Ja mēs mākam to izmantot, tad mums būs daudz plašāks noieta tirgus un attīstības iespējas," uzsvēra eksperte.

Tas, ka Latvijai nolīgums neuzliek jaunus pienākumus, nenozīmē, ka nekas nav jādara un jāguļ uz veciem lauriem par SEG emisiju apjoma samazinājumu pagātnē, uzsvēra Prūse. Iepriekšējais samazinājums bija saistīts ar ekonomikas pārkārtošanos, un patlaban būtu jālauž saikne starp ekonomikas attīstību un emisiju pieaugumu. Tāpēc arī Latvijai ir pamazām jāpāriet uz mazietilpīgu oglekļa attīstību, jo tā, visticamāk, būs arī ES prasība līdz 2030.gadam.

Pērn novembra beigās un decembra sākumā Parīzē notika klimata pārmaiņu konference. Tās noslēgumā tika pieņemts Parīzes nolīgums, kas ir uzskatāms par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos, lai novērstu klimata pārmaiņas, veicinātu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

Šis nolīgums pēc 2020.gada aizstās Kioto protokolu.

Viens no būtiskākajiem mērķiem ir ierobežot globālo sasilšanu, noturot to zem 2 grādiem pēc Celsija. Tikmēr ES par savu ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā vienojās jau pagājušā gada 6.martā Vides ministru padomē. Tas paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas SEG emisijas samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.

Uz sarakstu