Krieviņš: Vajadzētu atjaunot studiju izmaksu daļēju segšanu valsts pārvaldē strādājošajiem
Lai gan algas, kādas valsts pārvaldē tika maksātas pirms ekonomiskās krīzes, Krieviņš intervijā aģentūrai LETA nodēvēja par izvirtību, tomēr tolaik bijuši arī vairāki pārdomāti atbalsti valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas motivēja viņus turpināt darbu valsts dienestā. Kā piemēru viņš minēja iespēju saņemt daļēju atmaksu par studijām augstskolā. Vaicāts, vai to varētu atjaunot, viņš atzina, ka tas būtu pragmatisks solis.
Cits veids, kā motivēt cilvēkus palikt strādāt valsts pārvaldē, būtu iespēja tikt nosūtītiem uz mācībām ārpus Latvijas, amatu rotācija, elastīgs darbalaiks. "Tas ir interesants dzinulis. Risinājumi nav jauni, bet tie ir jāsagrupē un jādabū nauda, lai tos varētu ieviest," sprieda Valsts kancelejas direktors.
Viņš arī pozitīvi vērtē Valsts kancelejas šogad sākto projektu par ārvalstīs studējošo jauniešu piesaistīšanu darbam valsts pārvaldē, gadu maksājot 1000 eiro mēnesī. Visticamāk, šis projekts tiks turpināts arī nākamajā gadā. Tomēr aktuāls ir jautājums, kā motivēt jauniešus palikt valsts pārvaldē pēc tam, kad beidz maksāt šos 1000 eiro mēnesī.
"Šie jaunieši ārvalstīs ir ieguvuši labu augstāko izglītību, atgriezušies Latvijā, nostrādājuši valsts pārvaldē gadu. Bet vai pēc šī gada mēs spēsim viņiem piedāvāt adekvātu atalgojumu, viņu ambīciju līmenim interesantu darbu?" retoriski vaicāja Krieviņš. Viņaprāt, šajā gadījumā ir vērts domāt par profesionālās izaugsmes nodrošināšanu un citiem atbalsta veidiem.
Uz sarakstu