Izstrādās kritērijus sociālo dienestu darbinieku noslodzes un atalgojuma noteikšanai
Skrodele-Dubrovska aģentūrai LETA skaidroja, ka noslodzes un darba algas veidošanās kritērijus varētu sākt izstrādāt aptuveni 2017.gadā, ņemot vērā, ka vēl nepieciešams veikt izpēti. Viņa skaidroja, ka šobrīd ir paredzēts, ka uz 1000 iedzīvotājiem ir nepieciešams viens sociālais darbinieks, tomēr atkarībā no reģiona sociālo darbinieku noslodze atšķiras, līdz ar to noslogotākajiem darbiniekiem ir lielāks risks saskarties ar izdegšanas sindromu. Netiek ņemts vērā arī laiks, ko sociālais darbinieks velta vienai konkrētai lietai.
Minētā sistēma un kritēriji gan pašvaldībām nebūs obligāti, tomēr LM cer, ka šādi izdosies risināt trūkstošo darbinieku problēmu un atalgojuma atšķirības pašvaldībās.
Kopumā LM ir iecerējusi arī sociālo dienestu darbinieku apmācības, šiem speciālistiem paredzētu supervīziju jeb konsultatīvā atbalsta pakalpojumu, kā arī metodisko materiālu izstrādāšanu. Skrodele-Dubrovska norādīja, ka jaunus metodiskos materiālus nepieciešams izstrādāt, ņemot vērā, ka valstī mainās sociālā situācija, līdz ar to mainās problēmjautājumi.
Tāpat metodiskajos materiālos tiks sniegta informācija pašvaldības sociālajiem darbiniekiem darbā ar bēgļiem.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja, ka pašvaldībās šobrīd rodas lielāka nepieciešamība pēc sociālajiem pakalpojumiem, problēmām kļūstot sarežģītākām.
Viņa atzīmēja, ka joprojām ir pašvaldības, kur trūkst sociālo dienestu darbinieku. Vakances ilgstoši stāv neaizpildītas, vai arī uz tām piesakās cilvēki bez attiecīgās izglītības. Tāpat dažādās pašvaldībās vērojamas sociālo darbinieku algu atšķirības.
Rudzīte uzsvēra, ka apmācību un supervīziju nodrošināšana sociālajiem darbiniekiem ir būtiska, jo tas palīdz celt profesionalitāti.
Kopumā sociālo darbinieku apmācībām un supervīzijām līdz 2022.gadam plānots tērēt 8,5 miljonus eiro, no kuriem 7,2 miljoni eiro ir Eiropas Sociālā fonda finansējums. LM pašvaldībām finansēs 50% no izmaksām. Plānots, ka projekta laikā apmācības un supervīzijas saņems 1400 personas.
Tāpat projekta laikā tiktu izstrādāti deviņi apjomīgi metodiskie materiāli darbam ar dažādām mērķa grupām, tostarp mācību materiāli.
Iecerēts arī regulāri rīkot metodiskus atbalsta pasākumus - plānotas septiņas konferences, 35 reģionālie semināri, 15 tematiskās diskusijas, 15 periodiskie izdevumi.
Jau ziņots, ka valdība aprīlī atbalstīja LM ieceri ar Eiropas Sociālā fonda līdzekļu palīdzību līdz 2023.gadam paaugstināt pašvaldību sociālo dienestu un citu sociālo darbinieku profesionalitāti.
Profesionalitāti plānots celt tiem darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar sociālā riska situācijā esošiem cilvēkiem - sociālo dienestu klientiem.
LM norāda, ka, paaugstinot sociālo darba speciālistu profesionālo kompetenci, uzlabosies sociālā darba kvalitāte, kā arī sociālā darba speciālistu spējas efektīvi, mērķēti un vispusīgi sniegt atbalstu sociālo dienestu klientiem. Savukārt, pilnveidojot pašvaldību sociālo dienestu prakses standartu un izstrādājot vadības kvalitātes principus, tiks veidota vienota izpratne par sociālo dienestu darba organizāciju.
2013.gadā republikas pilsētu un novadu pašvaldību sociālajos dienestos un to struktūrvienībās strādāja 1995 sociālā darba speciālisti, no kuriem 44% jeb 879 sociālā darba speciālisti 2013.gadā nav cēluši profesionālo kvalifikāciju. Savukārt 32% jeb 638 sociālā darba speciālisti nav piedalījušies supervīzijas pasākumos.
LM norāda, ka, ņemot vērā, ka profesionālās kompetences celšana un supervīzija ir neatņemamas profesionāla sociālā darba nodrošināšanas un neizdegšanas komponentes, atbalsts šīm darbībām ir vitāli nepieciešams sociālā pakalpojuma uzlabošanai.
Uz sarakstu
