FM kritiku par MUN režīma nozaru sarakstu uzskata par stipri priekšlaicīgu
Kā aģentūru LETA informēja FM, ministrija šo sarakstu izplatījusi kā sākotnējo darba versiju iesaistītajām institūcijām diskusiju uzsākšanai un tā pilnveidošanai, tāpēc sagaida konstruktīvus priekšlikumus no darba grupas, lai pēc tam varētu to pārrunāt ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
"Lai sasniegtu MUN likumā ietverto mērķi un nodrošinātu atbilstošu MUN režīma piemērošanu, saskaņā ar Saeimas deleģējumu un Ministru kabineta (MK) rīkojumu FM, Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests patlaban strādā pie nozaru saraksta izveides, kurās, veicot saimniecisko darbību, nevarēs piemērot MUN režīmu," informēja FM.
FM ieskatā EM attieksme liecina par nevēlēšanos iesaistīties konstruktīvās diskusijās, lai sakārtotu nozares, kurās MUN režīms kropļo veselīgu konkurenci un kalpo par pamatu nodokļu optimizēšanai, kā, piemēram, būvniecība, vairumtirdzniecība, finanšu, grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi u.c.
FM uzskata, ka tās piedāvātais nozaru saraksts ir saskaņā ar MUN likuma mērķi un izvirzītajiem kritērijiem. "Nav pieņemama situācija, kad mikrouzņēmumu darbības forma tiek izmantota nevis kā atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai vai jaunu darbvietu radīšanai, bet gan kā līdzeklis nodokļu optimizēšanai. Šāda prakse ir jāmaina, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē. Daudzās no šīm nozarēm MUN skaits ir tik liels, ka no tirgus tiek izspiesti tā dalībnieki, kas strādā parastajā nodokļu režīmā," uzsver FM.
Lai sasniegtu MUN likumā ietverto mērķi un nodrošinātu atbilstošu MUN režīma piemērošanu, MK noteikumos paredzēts uzskaitīt nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, nevarēs piemērot MUN režīmu. FM rosina nepiemērot MUN nozarēm, kurās netiek ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā, MUN maksāšanas režīms var tikt izmantots vienīgi nodokļu plānošanas nolūkā, netiek ievērotas sabiedrības intereses godīgas konkurences jomā. Tāpat FM nevēlas MUN attiecināt uz nozarēm, kurās MUN režīms tiek izmantots, lai izvairītos no nodokļu nomaksas atbilstoši saimnieciskās darbības gaitā veikto darījumu ekonomiskajai būtībai.
FM nekonkretizēja, uz cik nozarēm attieksies MUN režīms un uz cik nozarēm neattieksies.
Saeima šā gada aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem piemēros pirmajos trīs to darbības gados.
Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.
Likumā arī ietverts nosacījums, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās algas.
Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā un turpmāk - 15%.
Uz sarakstu
