Autotransporta direkcija: Represēto apvienība izplata klaji apmelojošu informāciju par bezkontakta norēķinu karšu ieviešanu

Vienlaikus Autotransporta direkcija pauž neizpratni par to, ka Liepiņa, kura ir Autotransporta direkcijas izveidotās speciālās darba grupas locekle, kura ir piedalījusies gandrīz visās darba grupas sēdēs un kurai ir pieejama visa informācija par Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.153 ieviešanas problēmjautājumiem un to risināšanas gaitu, maldina sabiedrību par MK noteikumu ieviešanas gaitu un par ieviešanas procesu kavējošiem apstākļiem.

Līdz šim Liepiņas paustais viedoklis sistēmas ieviešanas jautājumos bija kardināli pretējs, norāda Autotransporta direkcija. Darba grupā, pārstāvot savas biedrības locekļu - politiski represēto personu - intereses, Liepiņa bija norādījusi, ka apmēram 80% LPRA pārstāvēto klientu ir vecāki par 75 gadiem un novitātes uztver smagi. Daudzi nevēlas bankas karti norēķinu veikšanai, viņi grib vienkārši izmantot sabiedrisko transportu, turklāt bieži apliecības tiek zaudētas. Savukārt paziņojumā medijiem Liepiņa Autotransporta direkcijas centienus atrisināt darba grupā apkopotos problēmjautājumus, ko identificējusi ne tikai Autotransporta direkcija, bet faktiski visi procesa dalībnieki, tostarp arī Liepiņas pārstāvētā LPRA, sauc par "ierēdņu patvaļu un valdības pieņemto lēmumu nepildīšanu".

Lai izvairītos no spekulācijām un informācijas sagrozīšanas saistībā ar Jelgavas pilsētas elektronisko norēķinu sistēmu, uz kuru atsaucas arī Liepiņa savā paziņojumā, Autotransporta direkcija vērš uzmanību, ka Jelgavas pilsētas sistēma attiecībā uz braukšanas maksas atvieglojumu uzskaiti ir lokāla un slēgta sistēma. Tā darbojas nevis valsts līmenī, bet konkrētas pašvaldības, konkrēta pārvadātāja un vienas bankas ietvaros. Šādu karti, pēc Autotransporta direkcijas rīcībā esošās informācijas, var saņemt tikai vienā konkrētas bankas filiālē.

Autotransporta direkcija apšauba, vai Liepiņa var visu politiski represēto personu vārdā atbildēt apstiprinoši, ka visi šīs pasažieru kategorijas pārstāvji varēs mērot nepieciešamo attālumu, lai ierastos kādas konkrētas bankas filiālē, kas turklāt nav pieejama novadu iedzīvotājiem, un saņemt transportam nepieciešamo karti. Jelgavas pilsētas sistēmā nav iespējams izmantot braukšanas maksas atvieglojumus ar visu banku izsniegtām kartēm. Šajā sistēmā var maksāt par braucienu ar visu banku kartēm tikai tie pasažieri, kuri biļetes pērk par pilnu maksu, ievadot kartes PIN kodu terminālī. Ir jāņem vērā, ka braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji var būt ne tikai ar kustības, bet arī redzes traucējumiem.

Ņemot vērā atsevišķu institūciju pārstāvju paustos apgalvojumus, ka MK noteikumos Nr.153 paredzētās sistēmas ieviešana sniegs piecu miljonu eiro valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, Autotransporta direkcija norāda, ka tā MK noteikumu virzītājiem un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijai ir lūgusi iepazīstināt ar plānotās ekonomijas aprēķinu, bet joprojām nav to saņēmusi. Direkcijas darba grupas 3.novembra sēdē, kurā piedalījās arī Liepiņa, tika konstatēts un atzīts arī no Pasažieru pārvadātāju asociācijas puses, ka sistēmas ieviešanas pirmajā gadā piecus miljonus eiro liela ekonomija nemaz netiks sasniegta. Vēl vairāk, Autotransporta direkcija ir konstatējusi, ka MK noteikumos Nr.153 paredzētās sistēmas darbība ik gadu radīs vismaz 4,22 miljonus lielas zaudējumu kompensāciju izmaksas.

Autotransporta direkcija pieprasa detalizēti pamatot Liepiņas izteiktos apgalvojumus, sniedzot informāciju, kādas konkrēti darbības veic Autotransporta direkcija, lai MK noteikumus Nr.153 atliktu uz pusotru gadu. Autotransporta direkcija līdz šim ir pildījusi atbildīgo ministriju uzdevumus un ir nodrošinājusi speciāli izveidotās darba grupas darbu, apkopojot visu darba grupas locekļu viedokļus.

Autotransporta direkcija lūdz iesniegt LPRA vai Liepiņas rīcībā esošos pierādījumus, norādot informāciju par konkrētu pārvadātāju, saistībā ar apgalvojumu, ka "valsts pašlaik pārmaksā un ka pārvadātāji pašlaik ne vienmēr pārlieku godprātīgi aizpilda atskaites". Saņemot attiecīgo informāciju, Autotransporta direkcija nekavējoties veiks nepieciešamās darbības pārkāpumu novēršanai un lems par līgumsoda piemērošanu.

Autotransporta direkcija lūdz iesniegt precīzu informāciju par citām Eiropas valstīm un tajās izmantotajiem risinājumiem, kur tiek izmantoti elektroniski norēķini tieši personu ar valsts noteiktiem braukšanas maksas atvieglojumiem uzskaitei. Tā lūdz arī sniegt pamatojumu apgalvojumam, ka Autotransporta direkcijas paustais par to, ka dažas iestādes, pārvadātāji un bankas nav gatavas noteikumu ieviešanai, "gluži vienkārši nav patiesība".

Ņemot vērā, ka Liepiņa publiski ir paudusi, ka šķēršļu datu iegūšanai nav, Autotransporta direkcija lūdz iesniegt LPRA un Liepiņas rīcībā esošo informāciju par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) gatavību veikt datu apmaiņu no 2016.gada 1.janvāra. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo oficiālo saraksti PMLP šobrīd nav gatava veikt datu apmaiņu.

Autotransporta direkcija lūdz iesniegt LPRA un Liepiņas rīcībā esošo informāciju par iespējām veikt bezskaidras naudas norēķinus Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā. Autotransporta direkcijas rīcībā ir cita informācija.

Autotransporta direkcija iestājas un atbalsta atvērtas, visiem pieejamas, ērti lietojamas un atbilstoši MK noteikumu izstrādes procesā minētajiem mērķiem izveidotas sistēmas ieviešanu. Ja jaunā sistēma tiek piedāvāta kā risinājums personu ar braukšanas maksas atvieglojumiem uzskaitei un identificēšanai, tad nav saprotama nepieciešamība mākslīgi radīt naudas pūsmu vismaz 16,16 miljonu (2014.gadā) apmērā intensīvu (apmēram 12 miljoni transakciju) daudzpusēju bezskaidras naudas operāciju veikšanai starp valsti, pārvadātāju, biļešu tirgotāju un personu - braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju -, tādējādi radot valsts budžetam liekus izdevumus, kādi līdz šim nav bijuši (izmaksas par transakcijām un PVN).

LETA jau rakstīja, ka Liepiņa paziņojusi - nākamā gada janvārī jāstājas spēkā MK noteikumiem, kas paredz par braucienu sabiedriskajā transportā norēķināties ar bezkontakta maksājumu karšu palīdzību, tomēr atbildīgā Autotransporta direkcija (ATD) pašlaik veic visas iespējamās darbības, lai to atliktu uz pusotru gadu.

Kā sacīja Liepiņa, politiski represētie ir viena no pasažieru grupām, kas starppilsētu autobusu un vilcienu pārvadājumos saņem braukšanas maksas atvieglojumus. "Lai gan ar nākamā gada janvāri jāievieš Ministru kabineta noteikumi, kas paredz par braucienu norēķināties ar bezkontakta maksājumu karšu palīdzību, ATD, kas ir atbildīga par noteikumu ieviešanu, pašlaik veic visas iespējamās darbības, lai to atliktu uz pusotru gadu."

Liepiņa norāda, ka ar šīs sistēmas palīdzību valsts plāno ietaupīt vairāk nekā piecus miljonus eiro gadā, kas ir summa, ko valsts pašlaik pārmaksā, pārvadātājiem ne vienmēr pārlieku godprātīgi aizpildot atskaites, kā arī pasažieriem izmantojot nozaudētās represēto apliecības un viltotas invalīdu apliecības. "Elektroniskas norēķinu sistēmas ir ieviestas daudzviet Eiropā, un Latvija ir palikusi kā viens no pēdējiem bastioniem, kuru 21.gadsimts nav sasniedzis."

Viņa gan norāda, ka arī Latvijā ir piemēri, kas skaidri apliecina gatavību sistēmu ieviest. "Jelgavā un Liepājā jau kādu laiku par braucieniem iespējams norēķināties, izmantojot banku kartes, un šie piemēri skaidri apliecina, ka sistēmas ieviešana nav jāatliek. Arī biedrības valdē esam nonākuši līdz slēdzienam, ka pašlaik neredzam nekādus šķēršļus, lai Ministru kabineta noteikumi netiktu ieviesti laikā."

Kā ziņots, jauno bezkontakta karšu norēķinu risinājuma koncepciju izstrādā piecas Latvijas bankas - "Swedbank", "SEB banka", "Citadele banka", "DNB banka" un "Norvik banka" - sadarbībā ar maksājuma karšu konsultāciju kompāniju "VediCard".

Pašlaik noslēdzies atlaižu administrēšanas risinājuma koncepcijas izstrādes posms bezkontakta karšu izmantošanai un bankas izskata potenciālo pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus. Plānots, ka jaunajai sistēmai bez šķēršļiem varēs pievienoties jebkura banka, tādējādi nodrošinot augstu konkurenci noteiktajā tirgus segmentā. Prognozēts, ka Latvijas iedzīvotājiem šis risinājums būs pieejams no 2017.gada.

Jauno risinājumu varēs izmantot ikviens bankas klients, kurš savā bankā būs saņēmis bezkontakta maksājumu karti. Risinājums būs atbilstošs starptautisko karšu organizāciju "Visa" un "Mastercard" nosacījumiem.

Šogad sadarbībā ar "Vedicard" veikts pētījums, kurā analizēta citu valstu subsidēto publisko pakalpojumu administrēšanas pieredze. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiek izstrādāts risinājums, kas ir vienkāršs un ērts gala lietotājam, kurš ir subsidētā pakalpojuma saņēmējs. Šis risinājums ir atvērts tirgum, maksājumu karšu izdevēju funkcijas ir skaidri nodalītas no karšu pieņēmēju funkcijām, bet pakalpojuma vadības shēma ir saprotama un caurskatāma, informē risinājuma veidotāji.

Bezkontakta karte ir maksājumu karte, ar kuru norēķini tiek veikti, pietuvinot to pie nolasīšanas ierīces. Pirkumus par nelielām summām var veikt, neievadot kodu.

Uz sarakstu