Ziņas & Raksti

Lai arī cik tas neparasti nebūtu, Rīgas pašu vecāko baznīcu – Svētā Pētera, Doma, Svētā Jāņa un Svētā Jēkaba – smailes nerotā krusti, bet gan gaiļi. Gaiļa kā simbola izcelsmei ir daudz un dažādu senu versiju, tomēr populārākā vēsta, ka gailis ir jaunas dienas simbols, kas pavēsta par rīta atnākšanu un gaismas uzvaru pār tumsu.

Gaujas nacionālajā parkā, Cēsu novada Vaives pagastā, Vaives gravas kreisā pamatkrasta kraujā pie Dāvida dzirnavām atrodas tā dēvētie Dāvida avoti. Tā ir spēcīgu avotu grupa, ko reiz savienoja grāvis, un tie darbinājuši dzirnavas. Dāvida dzirnavu avoti tiek uzskatīti par vienu no  krāšņākajām ar pazemes ūdeņu izplūdi saistītajām vietām Latvijā, un ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.

Pavisam netālu no Murjāņu sporta ģimnāzijas, lejup pa kalnu Gaujas Nacionālajā parkā atrodas vecā, vairākus simtus metru garā Murjāņu kamaniņu koka trase, kurā reiz intensīvi notika arī treniņi. 1987. gadā trase diemžēl tika atstāta novārtā un sāka grimt aizmirstībā, taču mūsdienās tā vēl arvien ir populārs un interesants tūrisma apskates objekts.

Sadarbībā ar mākslas centru "Totaldobže" un konkursā atlasītiem 16 māksliniekiem 26. augustā Rīgā notiks jau trešās pilsētvides ielu mākslas sacensības "Street Art Slam", kuru ietvaros astoņu stundu laikā taps urbānā galerija, māksliniekiem vienlaikus radot mākslas darbus uz 70 metrus garas mūra sētas, kas izvietota gar bijušās Vidzemes maiznīcas teritoriju Ropažu ielā 16. Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ar šāda pilsētvides objekta izveidi pakāpeniski uzsāks visas līdz šim degradētās teritorijas sakārtošanu.

Preiļos esošā muiža var lepoties ar visnotaļ interesantu vēsturi, kā arī arhitektūras daudzveidību: tajā iekļaujas muižas pils, laukakmeņu mūra stallis, divi ieejas vārti, laukakmeņu mūra rotonda, kā arī ainavu parks vairāk nekā 40 hektāru platībā. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža atradās Borhu dzimtas īpašumā. Mūsdienās Preiļu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss.

Ķeipenes muiža reiz atradusies tagadējā Ķeipenes pagasta (Ogres novads) teritorijā, un pirmās ziņas par to rodamas jau 15. gadsimta vidū, kad šo apkaimi savā īpašumā no Rīgas domkapitula ieguvis prūšu kanoniķis Kaipens. Pastāv leģenda, ka no 18. gadsimtā celtās muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.

Laikā, kad ierasti svinam Rīgas dzimšanas dienu, šogad no 19. līdz 22. augustam notiks vairākas sporta aktivitātes, kas kļuvušas par jauku un gaidītu tradīciju – diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”, airēšanas svētki “Nāc, un airē!”, pasaules kausa posms jāšanas sportā “World cup Rīga 2021”, starptautiskais pludmales sēdvolejbola turnīrs “Rīga Beach Sitting Volley Cup 2021”, pasaules čempionāts vindsērfingā “Racebord” un citas sporta norises. Līdztekus tām Rīgā risināsies 41. starptautisko Hanzas dienu kultūras un mākslas programma.

“Dauderu” nams, kurā iekārtota Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa Sarkandaugavā, celts jau 1989. gadā, un tajā apskatāma atjaunota ekspozīcija. Viesojoties muzejā, nama telpu, dārza un apkārtējās teritorijas vēstures izziņai palīdzēs gan digitāla aplikācija, gan citi multimediji, kā arī telpās aplūkojama muzejam savulaik novēlētā Gaida Graudiņa kolekcija. Kopš 2010. gada Latvijas Kultūras muzejs „Dauderi” atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja paspārnē.

Smiltenes novada Raunā atrodas Raunas pils, kuras būvdarbi sākās jau 1262. gadā – pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma – un kura bija viena no arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā. Tiek uzskatīts, ka Raunas pils reiz ir bijusi viena no stiprākajām Vidzemes pilīm, savukārt mūsdienās tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.

20. un  21. augustā ogrēnieši un pilsētas viesi aicināti svinēt Ogres svētkus un doties muzikālā ceļojumā pa Ogri.