Banner 980x90

Meklēšanas rezultāti

Kaives muižas parks

Kaives muižas parks

Kaive, Kaives pagasts, Cēsu novads, LV-4144
Apmeklējiet Kaives muižas parku, kur varēsiet aplūkot ozolkoka skulptūras, kas tapa simpozijā "Koks un cirvis" (2006. gads) Latvijas un citu valstu tēlnieku rokās.
Kamieļu parks "Rakši"

Kamieļu parks "Rakši"

"Rakši”, Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101
Kamieļu parkā "Rakši" iespēja izbaudīt, kādas ir sajūtas, jājot ar kamieli, aptaustīt alpakas kažoku un iziet relaksējošā pastaigā pa mežu kopā ar uzticīgo pavadoni lamu.
Ķūķu klintis

Ķūķu klintis

Ķūķu klintis, Raiskuma pagasts, Cēsu novads, LV-4146
Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā - 43m. Augšējo daļu - virs smilšakmeņiem - veido māla slāņi, kas satur daudz pārakmeņotu organismu atlieku.
Līču – Laņģu klintis

Līču – Laņģu klintis

Līču Laņģu grava, Liepas pagasts, Cēsu novads,LV-4128
Līču – Laņģu klintis ir aptuveni kilometru gara smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Tā nav saskatāma no upes, tomēr atrodas pavisam tuvu. Klints maksimālais augstums ir ap 30m. Klinšu apkārtnē ir ierīkota 7km gara ērta pastaigu taka.
Skangaļu muiža

Skangaļu muiža

Skangaļu muiža, Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128
Senatnīgā, no ikdienas steigas pieklusinātā lauku muiža atrodas starp divām pilsētām – Cēsīm un Valmieru. Muiža kopš 1843. gada piederējusi baltvācu muižnieku Knīrimu dzimtai.
Veselavas muiža

Veselavas muiža

"Viesturi", Veselavas pagasts, Cēsu novads, LV-4116
Muižas komplekss celts 19gs. 40.gados un tas saglabājies gandrīz visā pilnībā. 
Ungurmuiža

Ungurmuiža

Ungurmuiža, Raiskuma pagasts, Cēsu novads, LV-4146
18.gadsimta koka ēku ansamblis ir vienīgais Latvijā saglabājies baroka koka pils arhitektūras paraugs, kur iekštelpas bagātīgi greznotas ar sienu gleznojumiem. Senā koka celtne labprāt uzņem viesus! Ekskursijas latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.
Āraišu vējdzirnavas

Āraišu vējdzirnavas

Āraišu vējdzirnavas, Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4139
Vējdzirnavas celtas kā Drabešu muižas dzirnavas apmēram 19.gs. vidū. Dzirnavu rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Iespējams, ka tas ir vējdzirnavu celšanas gads.

Rezultāti kartē