Uz latviešu skolu no Maskavas un Korejas
Pēdējo desmit gadu laikā Cēsīs nav bijis tik daudz pirmklasnieku, kā šogad. Ir pārsniegtas Cēsu novada pašvaldības prognozes par pirmklasnieku skaitu un septiņās 1.klasēs uzņemti vairāk kā 230 bērni. Pavisam drīz pašvaldība apkopos informāciju, no kurienes jaunie skolēni ikdienā dosies uz skolu, bet jau tagad ir skaidrs, ka gana liela daļa nav cēsnieki, raksta "Druva".Vecāku interese par bērnu sūtīšanu Cēsu 1.pamatskolā un Pastariņa sākumskolā vasaras otrajā pusē izrādījusies lielāka, nekā audzēkņu vietas klasēs - tās maksimāli aizpildītas ar 30 bērniem katrā. Lai jaunajiem audzēkņiem skolas gaitu sākums būtu vieglāks un veiksmīgāks, piesaistīti skolotāju palīgi. Pastariņa sākumskolas 1.klases audzinātāja Iveta Daiga, pirms Zinību dienas sarīkojuma skolā ieraudzījusi kopā visus jaunos audzēkņus, bija apņēmības pilna būt mazuļiem kā mamma un ikdienā strādāt tandēmā ar kolēģi Lidiju Vilnīti, kuras pieredze pedagoga darbā ir tik cienījama, ka varēs iejusties pacietīgās un ļoti zinošās vecmāmiņas lomā.
"Šogad darba būs vairāk," prognozē Iveta Daiga, domājot ne tikai par jaunuzņemto audzēkņu skaitu, bet arī par to, ka viņai un citiem kolēģiem ikdienā nāksies uzņemties arī uzdevumu jaunos audzēkņus integrēt latviskā vidē. Pastariņa sākumskolas audzēkņu saimi dažādās klasēs papildinājuši pieci bērni, kuru ģimenes šovasar no Maskavas pārcēlušās uz dzīvi Latvijā. Viņu vidū ir arī dvīņu puikas, kurus vecāki izlēmuši sūtīt paralēlklasēs, cerot, ka tādējādi mazie patstāvīgāk un ātrāk atradīs savu vietu skolā un latviešu sabiedrībā.
Vakar liels, satraucošs notikums bija maskaviešu Baicovu ģimenei, kuru dzīvesvieta tagad ir Amatciems, bet bērniem skola Cēsīs 2. un 4. klasē. Šajā lielajā notikumā piedalījās arī vecvecāki, kuri tādēļ bija ieradušies no Maskavas. "Mūsu mazbērniem ir izraudzīta Cēsu mazākā skola, jo tajā ir ģimeniska vide," "Druvai" pastāstīja ģimenes vecmāmiņa Tatjana Stepanova, uzsverot, ka jaunā paaudze par dzīvesvietu izraudzījusies Latviju, jo te ir ekoloģiski daudz tīrāka vide, nav Maskavas lielā stresa, bet pieaugušie strādāt Krievijā var attālināti, to pieļauj moderno tehnoloģiju dotās iespējas. Par labu Latvijai Baicovu ģimene izšķīrusies arī tāpēc, ka īpašuma iegādāšanās Amatciemā atrisinājusi ģimenei problēmas ar ilgstošas uzturēšanās atļaujas iegūšanu. Savukārt šī atļauja bez vīzu saņemšanas sarežģījumiem ļauj šķērsot valstu robežas.
Maskavā atgriezties pēc darbiem Korejā nav vēlējusies gribējusi arī cita maskaviešu ģimene, kura, paklausot asinsbalsij, devusies uz vecvecāku dzimteni Latviju.
"Tas ir tikai sākums," tā par globalizācijas procesiem ārzemnieku ieplūšanu Latvijā, kas šoruden vistiešākā veidā skārusi Pastariņa sākumskolu, saka Iveta Daiga un piebilst, ka iekļauties pirmklasnieku vidū mazajam krievu bērnam nebūs problēmu. "Sākumā mācību vielu viņam stundās tulkošu, bet gan jau mazais ātri apgūs latviešu runu un rakstību. Mūsu pirmajā sarunā viņš jau parādīja, ka latviski zina pieklājības frāzes."
No Maskavas un Korejas atbraukušajām ģimenēm 1.septembra svinības skolā izvērtās par latviešu kultūras mācībstundu. Pavasarī Pastariņa pamatskolas skolotāji pēc ļoti veiksmīgas līdzdalības starptautiskā folkloras festivālā "Sadko"\", kas notika Novgorodā, lēma arī Zinību dienā skolēnus sagaidīt latviešu tautas tērpos un sniegt ģimenēm tautiskas dāvanas, latvju jestros dančus un liriskās dziesmas, bet latviešu patriotiskas dziesmas bija aicināts izdziedāt Sumeragu ģimenes ansamblis, vēsta "Druva". Uz sarakstu