Reirs: Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nodrošinās vienlīdzīgu resursu pieejamību
Saeimā ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nodrošinās vienlīdzīgu resursu pieejamību, aģentūrai LETA uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (V).Pēc viņa teiktā, Saeimas atbalsts un pozitīvais lēmums nozīmē reālus uzlabojumus ikkatrā pašvaldībā, uz ko tiecāmies garās un vairākkārtējās diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm.
"Rezultāts ir mūsu kopīgs darbs ar ministrijas kolēģiem, pašvaldībām un, visbeidzot, Saeimas akceptu. Vairākus priekšlikumus sniegušas tieši pašvaldības, kurām vēlos pateikties par sniegto ieguldījumu," norādīja Reirs.
Likums nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana (PFI), paredzot pašvaldību finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu. Likums paredz radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei un veicināt pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.
Jaunā likuma autore - Finanšu ministrija (FM) - kā pašreizējās sistēmas trūkumus min izlīdzināšanas sistēmas sarežģītību, tā nenodrošina reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām. Tāpat PFI aprēķins patlaban paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām, attiecīgi 48% pret 52%, lai arī iedzīvotāju skaits republikas pilsētās un novados ir apgriezti pretējs, proti, 52% iedzīvotāju dzīvo republikas pilsētās un 48% iedzīvotāju dzīvo novadu pašvaldībās.
FM arī norāda, ka lielākajai daļai pašvaldību ieņēmumi pēc PFI nav atkarīgi no vērtētiem ieņēmumiem pirms izlīdzināšanas un pašvaldības netiek motivētas veicināt saimniecisko darbību.
FM piedāvātajā jaunajā PFI modelī ievēroti vairāki pamatprincipi. Pirmkārt, ieviest nosacīto iedzīvotāju-pašvaldību atšķirību aprēķinos. Otrkārt, pārskatīt demogrāfisko kritēriju vērtības un papildināt kritērijus ar teritorijas platību raksturojošu kritēriju. Treškārt, izlīdzināšanu veikt pret pašvaldību vidējiem vērtētiem ieņēmumiem. Ceturtkārt, valsts budžeta dotāciju sadalīt proporcionāli starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju.
Jaunā PFI modeļa aprēķinā FM ņēma vērā patlaban pieejamās nodokļu ieņēmumu prognozes, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognozes pieaugums plānots 2,7% apmērā attiecībā pret iepriekšējo gadu, ņemot vērā IIN likmes plānoto samazināšanos 2016.gadā līdz 22%. Tāpat IIN ieņēmumu prognozes sadalījums starp pašvaldībām aprēķināts pēc aktuālākajiem aprēķinātajiem koeficientiem, ņemot vērā operatīvos datus par IIN ieņēmumu izpildi pa pašvaldībām 2014.gadā. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu prognozes pieaugums plānots 4,6% apmērā attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tiesa, iepriekšminētie pieņēmumi līdz PFI modeļa ieviešanai vēl var mainīties, ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās prognozes, diskusijas par IIN likmes nesamazināšanos, kā arī pašvaldību iesniegtos datus par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi 2016.gadam.
PFI sistēmas ieviešanas gadā (paredzēts 2016.gads) plānots, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi pēc PFI, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazināsies. Tāpat šajā gadā tiks noteikts ierobežojums izlīdzināto ieņēmumu pieaugumam pēc PFI attiecībā pret iepriekšējo gadu (piemēram, noteikts ikgadējā valsts budžeta likumā). Pārejas posmā tiks arī noteikts, ka finansējums, kas iegūts, nosakot ierobežojumu izlīdzināto ieņēmumu pieaugumam, tiek piešķirts pašvaldībām, lai nodrošinātu izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Latvijas Pašvaldību savienība FM piedāvājumā saskata būtiskus trūkumus. Uz sarakstu