Druviete: pētījums mazina stereotipus par Latvijas izglītības sistēmu
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Zaharova pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv norādīja, ka Druviete akcentējsi to, ka pedagogu profesijai ir gan priekšrocības, gan arī trūkumi, un viens no tiem ir nepietiekams atalgojums.
"Mums ir jārod līdzekļi pedagogu atalgojuma pakāpeniskai paaugstināšanai. Mums ir jādomā par to, kā atdosim gadiem uzkrāto parādu skolotājiem. Skolotāji ir gatavi aktīvi iesaistīties jaunu zināšanu apguvē, un mums ir jānodrošina iespēja šīs zināšanas apgūt. Nav iespējama laba skola, laba izglītības sistēma bez laimīga skolotāja," uzsvēra ministre.
Runājot par vecuma un dzimuma struktūru skolās, Druviete sacīja, ka ir jādara viss, lai skolā iesaistītu jaunos pedagogus. Pēc ministres domām, OECD pētījums ir vērtīgs, jo ļauj redzēt patieso skolotāja tēlu, kuru ciena skolēni, viņu vecāki, visa sabiedrība. "Šis pētījums sniedz arī vairākas atziņas, kas, visticamāk, ietekmēs mūsu turpmāko izglītības politiku. Protams, ar gandarījumu varu teikt, ka tas jau tagad apstiprina tos virzienus, kas ir iekļauti Izglītības attīstības pamatnostādnēs," teica Druviete.
Tāpat ministre piebilda, ka dažu mēnešu laiku laikā Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi pamatu pedagogu darba samaksas modeļiem, no kuriem viens paredz pāreju uz 40 stundu darba nedēļu. "Pētījumā mēs redzam, ka vairākumam skolotāju darba nedēļa svārstās no 36 līdz 40 stundām un vidējais kontaktstundu apjoms jau tagad ir ap 20 stundām. Šis modelis, kura precizēšana turpināsies visu vasaru, atbilst reālajai situācijai skolā," sacīja Druviete.
Pētījuma pirmie rezultāti atklāj, ka Latvijā 89% skolotāju ir sievietes, kas ir augstākais sieviešu īpatsvars visās TALIS pētījuma dalībvalstīs. Savukārt vidējais skolotāju vecums Latvijā ir 47 gadi, kas ir par četriem gadiem vairāk nekā vidēji TALIS dalībvalstīs. 97% no Latvijas skolotājiem ir vismaz bakalaura grāds, kamēr TALIS dalībvalstīs ir 91%. Ja TALIS dalībvalstīs darba stāžs skolotājam ir vidēji 16 gadi, tad pētījums rāda, ka Latvijā stāžs skolotāja darbā ir vidēji 22 gadi.
Gan TALIS dalībvalstīs, gan Latvijā 82% skolotāju strādā uz pilnu slodzi, bet Latvijā 93% ir pastāvīgs darba līgums uz nenoteiktu laiku, kamēr TALIS dalībvalstīs - 83%. Kamēr tipisks skolotājs Latvijā strādā klasē ar vidēji 18 skolēniem, TALIS dalībvalstīs skolotājs strādā ar vidēji 24 skolēniem klasē.
Pētījuma pirmie rezultāti rāda, ka skolotāji gan Latvijā, gan citās valstīs visumā ir apmierināti ar savu profesiju un darbu. Lielākā daļa skolotāju Latvijā jeb 61% apgalvo, ka profesijas priekšrocības atsver tās trūkumus. Tomēr tikai 23% aptaujāto skolotāju Latvijā uzskata, ka skolotāja profesija sabiedrībā tiek cienīta, kamēr Somijā tā domā 59%, bet Igaunijā un Polijā attiecīgi 14% un 18%. Ja Latvijas skolotājiem būtu atkal jāizlemj par to, kur strādāt, 68% joprojām izvēlētos strādāt par skolotāju.
Skolotāji Latvijā nedēļā strādā vidēji 36 stundas. Tas gan ir vairāk nekā Somijā un apmēram tikpat daudz kā Igaunijā un Polijā, taču tas ir nedaudz mazāk kā vidēji visās TALIS 2013 dalībvalstīs - 38,3 stundas. Pētījuma pirmie rezultāti gan liecina, ka Latvijā, Igaunijā un Polijā vairāk nekā 40 stundas nedēļā strādā 40% skolotāju, kamēr Somijā - 15%. Kopējais darba stundu skaits lielāks ir skolotājiem, kuri strādā Rīgā, republikas un reģionālās pilsētās, bet mazāks - mazo pilsētu un lauku skolotājiem.
Pirmie pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas skolotāji ir augsti izglītoti, viņiem ir plašas iespējas piedalīties profesionālajā pilnveidē, kuras tiek adekvāti izmantotas. Latvijas skolotāji, salīdzinājumā ar citu valstu kolēģiem, redz mazāk šķēršļus, kas var traucēt profesionālo pilnveidi.
Latvijā pētījumu īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem. TALIS pētījuma mērķis ir sniegt ticamu un salīdzināmu informāciju no skolu praktiķu perspektīvas, lai palīdzētu valstīm pārskatīt un formulēt politiskos lēmumus kvalitatīvas skolotāju profesijas attīstībai.
OECD Starptautiskajā mācību vides pētījumā ir iegūti starptautiski salīdzināmi dati par mācību vidi un skolotāju darba apstākļiem skolās visā pasaulē. Pētījums noritēja kopš 2011. gada sākuma. Latvijā pētījumā piedalījās 116 skolas, aptaujāti 110 skolu direktori un 2291 skolotājs. Šis ir starptautisks pētījums, kurā piedalās 30 valstis un kopā aptaujāti 106 000 skolotāju, kuri pārstāv četrus miljonus skolotāju.
Uz sarakstu
