Debatēs apspriež iespēju Cēsīs dibināt akreditētu alternatīvās izglītības iestādi - Cēsu Brīvo skolu
Sestdien, 21.maijā, Cēsu Zinātnes centra telpās norisinājās debates par nepieciešamību un iespējām Cēsīs dibināt jaunu sākumskolu. Cēsu Brīvā skola paredzēta kā Drustu Tautskolas "99 Baltie Zirgi" filiāle. Pietiekamas vecāku atsaucības gadījumā jau šogad skolā mācības varētu uzsākt pirmā grupiņa jeb "saimīte" – aptuveni 10 bērni. Kaut gan vēl nav zināma materiālā bāze, skolas telpu atrašanās vieta un pasniedzēju sastāvs, jau zināms, ka skola tiks daļēji finansēta no vecāku iemaksām - aptuvenā maksa varētu sasniegt 50 Ls mēnesī par bērnu.
Šāda tipa izglītības iestāde jau darbojas Ikšķilē, kur mācās 14 dažāda vecuma bērni, vienlaikus apgūstot pirmās un otrās klases vielu. Tomēr alternatīvu izglītības iestāžu skaits Latvijā ir uz rokas pirkstiem saskaitāms un sabiedrības zināšanas par tām – minimālas. Svarīgi norādīt - termins "alternatīvā izglītība" nebūt nenozīmē, ka bērni, beidzot šādu skolu, būs zinošāki vai nezinošāki par tradicionālās izglītības iestādes beigušiem skolēniem. Kā jau akreditētā mācību iestādē, arī beidzot Cēsu Brīvo skolu, bērnam būs jāspēj savas zināšanas demonstrēt valsts pārbaudes darbos. Atšķirīgais elements ir pielietotās metodes rezultāta sasniegšanai. Pirmkārt tā ir pāreja no standartizētas un lineāras mācīšanas, kur centrālais elements ir skolotājs un mācību grāmatās iekļauto programmu vienādota pasniegšana, uz mācīšanos, kur procesa centrā ir bērns kā aktīvs indivīds ar savām spējām, savām interesēm un personību. Viena no idejas iniciatorēm Evija Kosīte norāda, ka sākumskolas galvenais mērķis būs rosināt bērnos interesi mācīties, kā arī vēlmi palīdzēt vielu izprast citiem (sistēma "bērns māca bērnu").
Otrs alternatīvās izglītības pamatelements ir vecāku iesaiste mācību procesā ne tikai mājās, bet arī skolā. Cēsu Pilsētas pamatskolas sociālajai pedagoģei Ivetai Freivaldei savā profesionālajā darbībā nācies saskarties ar dažādiem problemātiskiem gadījumiem, un tieši sadarbības modelis "skolotāji-bērni-vecāki" ilgtermiņā nesis pozitīvus rezultātus. Freivalde neslēpj – strādājot par pedagogu būtiska panākumu atslēga ir domubiedru kolektīvs, kas "neliek sprunguļus cits cita ceļā", darbs šādā izglītības iestādē būtu gan jauns izaicinājums, gan iespēja palīdzēt attīstīties katram bērnam individuāli.
Mainīts arī veids kā tiek strukturēts mācību process - Brīvās skolas princips ir mācības organizēt tematiski (piemēram, puse dienas sporta nodarbībām, puse dienas dabas zinībām), nevis dalot mācību dienu 40 minūšu mācību stundās. Pēc idejas iniciatoru domām šāda sistēma ir efektīvāka – momentāna pārslēgšanās no viena priekšmeta uz citu, idejiski nesaistītu priekšmetu, mazina bērna koncentrēšanos un spēju uztvert informāciju. Kā vēl viens inovatīvais elements jāmin papildus uzsvars, ko iecerēts likt uz standarta programmā neiekļautu svešvalodu (piemēram, franču vai norvēģu valodu) apguvi jau no pirmās klases.
Tomēr ar Brīvās skolas ideju saistās arī ne mazums bažu no vecāku puses. Visaktīvāk tiek apspriests jautājums par iespējamām integrācijas problēmām, bērnam sākot apmeklēt t.s. tradicionālās pamatskolas vai vidusskolas. "Pieļauju, ka vainīga arī iesīkstējusī sistēma un skolotāji, kuri nevēlas neko mainīt savā darbībā. Tomēr, ja jānotiek pārmaiņām, tad pilnīgi visos līmeņos, lai bērnam nerastos problēmas "pārslēgties" no viena izglītības modeļa uz otru. Uzskatu, ka tuvākajā nākotnē pārmaiņas šādā apmērā nenotiks, tāpēc drīzāk būtu jāveic uzlabojumi esošajā apmācības metodikā un programmās," uzskata Irēna Eglīte.
Galu galā kā tradicionālo, tā alternatīvo izglītības iestāžu uzdevums ir radīt mācībām labvēlīgu vidi, kas iedrošina bērnu izglītoties gan stundu laikā, gan patstāvīgi. Jārūpējas, "lai laiks skolā būtu forši pavadīts laiks," uzsver E.Kosīte.
Uz sarakstu
