Cēsu klīnikas galvenā ārste: e-veselības sistēmai jākļūst ātrākai

Ķirurģijas pacientam e-veselībā nākas veltīt 15 minūtes, terapijas pacientam - 20, bet ambulatorās psihiatrijas klientam - pat pusstundu, stāsta Skrastiņa. Ārstiem, strādājot ar nākamo pacientu, nākas rakstīt recepti vēl iepriekšējam apmeklētājam.

Cēsu klīnikas darbinieki novērojuši, ka sistēma visātrākā ir rītas stundās, savukārt no plkst.13 līdz 15 tā ir noslogota, darbojas lēni un pat pārstāj darboties, klāsta Skrastiņa.

Ārstniecības iestāde sistēmu darba nespējas lapu izrakstīšanai izmanto kopš 1.decembra, bet medikamentu recepšu izrakstīšanai - no 1.janvāra, skaidro Skrastiņa, tomēr atzīmē, ka, neskaitot sistēmas lēnumu, citas raizes tā nav sagādājusi.

Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Pirmajās dienās, arī ceturtdien, uz problēmām sistēmas darbībā norādījušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Savukārt Nacionālais veselības dienests paziņoja, ka e-veselības sistēmā ceturtdien konstatēti nelieli traucējumi, kas visbiežāk bijuši saistīti ar citu, darbam e-veselības sistēmā pielāgotu informācijas sistēmu lietošanu, savukārt tehniski e-veselības sistēmas traucējumi vairs neesot novēroti.

Uz sarakstu