Cēsīs visvairāk izcilnieku Valsts ģimnāzijās
Izcilnieku skaits nesamazinās, lielākā daļa skolēnu ir motivēti mācīties un sasniedz savām spējām atbilstošus rezultātus. Skolēni gūst panākumus valsts olimpiādēs, kas arī ir izcilība, kaut visos mācību priekšmetos nav vērtējums 8 balles un augstāks.
Dambīte norādīja, ka "izcilība" ir ļoti plašs jēdziens. "Izcilība ir arī katra skolēna "pievienotā vērtība", sasniegumi sportā, interešu izglītībā, regulārs mācību darbs un atsevišķiem skolēniem regulāra skolas apmeklēšana...".
Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa Cesis24.lv stāstīja, ka ir ļoti apmierināta ar 2011./2012.gada skolēnu rezultātiem, kā arī skolēnu un skolotāju lielisko sadarbību.
Cēsu Valsts ģimnācījā skolēnam ar teicamām sekmēm uz liecības divos priekšmetos drīkst būt 6 balles, bet pārējos jābūt 7, 8, 9 vai 10 ballēm. Pagājušajā mācību gadā 7.-8.klašu grupā teicamas sekmes ir 35 skolēniem, 10.-11. klašu grupā – 37. Arī pašvaldība apbalvo skolēnus ar teicamām sekmēm, un par mācību darba sasniegumiem pašvaldības apbalvojumam Cēsu Valsts ģimnāzija virzīs trīs skolēnus 8.klašu grupā un vienu 11.klašu grupā. Arī Ministru prezidents katru gadu izsaka atzinību 12.klašu skolēniem, kuru sekmes ir 8-10 ballu robežās un Ministru prezidenta atzinību saņems arī Cēsu Valsts ģimnāzijas absolventi – K.Folkmanis, H.D.Pumpure, K.Arne, M.Cimdiņa un L.Avotiņš. Šo skolēnu vidējā atzīme ir 9 balles.
Direktore stāstīja, ka 9.klašu eksāmenu rezultātos arī atspoguļojās skolēnu labās sekmes, īpaši labi rezultāti devītklasniekiem ir matemātikas un svešvalodu eksāmenos. Daudziem 9.klases beidzējiem bijušas pat ļoti labas sekmes, tostarp Bērziņa vēlējās atzīmēt E.Klētnieka, V.Kostavičas, V.Šābeles, M.Rudzītes, P.Pakalna, L.Kudures, I.Razbilavičas, A.Zabkēviča, K.Eglīša un L.Barazinskas sekmes. Lielākā daļa Cēsu Valsts ģimnāzijas 9.klašu absolventi parasti paliek skolā apgūt arī vidusskolas kursu.
Pērn labus rezultātus Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni uzrādījuši arī olimpiādēs un zinātniski pētnieciskajo darbos. 222 skolēni ieguvuši atzinību vai 1.-3 vietu novada olimpiādēs un 30 – valsts. Novadā apbalvots arī 21 zinātniski pētniecisko darbu lasītājs, Vidzemes reģionā 11 un valstī – četri.
2011./2012.mācību gadā Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni piedalījušies arī dažādos konkursos, tostarp labi rezultāti sasniegti literārajos un IT nozares konkursos. Direktore uzteica arī labos rezultātus valsts mēroga debašu trunīros latviešu un agļu valodās. Kā katru gadu, arī pagājušajā mācību gadā īstenoti dažādi vides projekti un skolēni ar labiem rezultātiem piedalījās Gētes institūta konkursos.
Savukārt jautāta par skolēniem, kuri netiek pārcelti mācībām uz nākamo klasi, Cēsu novada pašvaldības Izglītības metodiķe Biruta Dambīte atzina, ka Cēsu novada izglītības iestādēs otrgadnieku skaits ir krietni zem vidējā rādītāja valstī, jo skolās liels darbs tiek ieguldīts ar skolēniem, kuri neattaisnoti kavē skolu, kas ir galvenais iemesls otrgadniecībai.
Pašlaik par agru runāt par otrgadniekiem, jo Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka obligātus papildus pasākumus visiem skolēniem, kuriem ir nepietiekams vai nav saņemts vērtējums - divas nedēļas pēc mācību gada beigām skolēni vēl mācās, pēc tam kārto pēcpārbaudījumus.
Precīza informācija par otrgadniekiem būs septembrī, jo pārbaudījumus var kārtot arī augustā. Cēsu novadā ir pilsētas skolas un divas lauku pamatskolas, kurās katrā skolēnu skaits ir zem 100.
Viņa skaidroja, ka atstāšana vai neatstāšana uz otru gadu neietekmēs izglītības līmeni, MK noteikumi neietekmē skolēnu sasniegumus. "Esmu "Iespējamās misijas" ideju atbalstītāja, tikai skolotāja darbs klasē uzlabos izglītības līmeni. Skolotājs, kurš nepietiekamos vērtējumos vainos standartus, skolēnus, skolas vadību, pašvaldību un valsti, nespēs motivēt skolēnu. Skolotājam nepieciešamas jaunas prasmes un motivācija, jo skolotājs ir pārmaiņu virzītājs un skolotāja enerģija un prasmes palīdz skolēnam mācīties. Pašreiz mainījušās prasības pret skolotāju un skolēnu, jo uzmanība tiek koncentrēta uz vispusīgu zināšanu apguvi un informācijas izmantošanu reālajā dzīvē. Skolēnu mācīšanās pamatā ir iesaistīšanās un izpratne, lai visi skolēni izprot un iesaistās mācīšanās procesā," teica Dambīte.
"Agrāk skolas direktoru apmierināja skolotājs - spēcīga neatkarīga personība, lai direktors var paļauties uz skolotāju un skolotājs pats tiek ar darbu galā. Tagad skolotāja darbs kļuvis daudz sarežģītāks, lai to varētu veikt vienatnē, tāpēc nepieciešama skolotāju sadarbība. Tikai kopējā darbā ir sasniedzami izvirzītie mērķi. Šobrīd skolotāji pašiem jāizvērtē savs darbs un jāuzdod jautājums: "Ko es varu uzlabot?" Skolotājam un skolēniem kopā jāplāno mācīšanās, jāveido savu mācīšanās plānu un jāievieš tajā izmaiņas. Skolotājam regulāri jāizvērtē: "Ko zina skolēni? Kas būtu jāzina? "Pātaga" neuzlabos skolēna sasniegumus, atstāšana uz otru gadu neveicina mācīšanos".
Uz sarakstu
