Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Robotizētie zāles pļāvēji – kā tos ieziemot?
Reklāmraksts
2021. gada 29. novembris
Robotizēts zāles pļāvējs vēl pavisam nesenos laikos Latvijā bija retums. Šobrīd tas jau ir tik populārs, ka to izmanto ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumi, pašvaldības un valsts iestādes. Zāles pļāvēji robots ir pierādījis sevi kā kvalitatīvu, drošu un gudru ierīci, kas būtiski atvieglo jebkuras saimniecības dzīvi. Tieši tas ir iemesls, kāpēc to iegādājas arvien vairāk cilvēku.
Lietotas automašīnas iegādei pandēmijas laikā tērē vidēji par 22% vairāk naudas
Saskaņā ar Bigbank Latvija datiem par kredītiem automašīnas iegādei, periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. martam vidēji vienas lietotas automašīnas iegādei klienti aizņēmās 4762,1 eiro. Savukārt kopš pērnā gada pirmā aprīļa darījuma vidējā summa ir izaugusi līdz 6110,4 eiro, kas ir iespaidīgs lēciens 1348 eiro apmērā.
Špakovska dabas parks Ogrē - kāpēc vērts to apskatīt?
Tautā tā sauktais Špakovska parks jeb dendroloģiskais parks “Lazdukalni” ir skaista atpūtas vieta, kas atrodas Pārogrē. Nepilnus sešus hektārus plašajā teritorijā aug vairāk nekā 400 sugu koki un košumkrūmi. Parka augstākajā punktā izveidots skatu tornis, uz kuru ved kāpnes ar 100 pakāpieniem, un ir vairākas takas. Vien 70 metrus garā Purva taka aizvedīs līdz divus metrus dziļam dabiskam akacim. Ieeja parkā ir bez maksas.
Brīvības piemineklis – valstiskuma, vienotības, neatkarības un brīvības simbols
Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes piemineklis, kas simbolizē latviešu tautas vienotību, Latvijas valstiskumu, neatkarību un brīvību, un kas atrodas Rīgā, Brīvības laukumā. Brīvības pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, mākslas metālkalēji un akmeņkaļi, un citi. Tā pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, savukārt svinīgā atklāšana notika četrus gadus vēlāk – 1935. gada 18. novembrī.
18. novembrī bez maksas varēs noskatīties Valsts svētku koncertu: LATVIJAI 103
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” ielūdz uz vērienīgu un svinīgu mūsu valsts 103. jubilejas koncertu kopā ar Latvijas spožākajiem akadēmiskās mūzikas izpildītājmāksliniekiem un solistiem diriģenta Māra Sirmā virsvadībā.
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Šogad apritēs jau 103. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. 1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts, kā arī darbu vienlaikus uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība.
Auto līzings kopā ar Motorfy saimnieciskās darbības veicējiem
Auto līzings ir lielisks veids, kā tikt pie kārotā auto. Pirms šī atbildīgā lēmuma pieņemšanas un došanās uz banku ir svarīgi saprast, kas īsti ir auto līzings, kādas ir sekas un tā priekšrocības.
5 filmas valsts svētku nedēļai
Valsts svētku nedēļā, pieminot Latvijas valsts likteni, cīņas par neatkarību un cilvēkus, kas par to cīnījušies un arī atdevuši savas dzīves un dzīvības, varam ne tikai aizdegt svecīti, nolikt ziedus pie pieminekļa un apmeklēt piemiņas vietas, bet arī kopīgi – ģimenes lokā – noskatīties vairākas Latvijā tapušas filmas.
Lāčplēša diena – Latvijas valsts neatkarības nosargāšanas diena
Lāčplēša diena Latvijā ir noteikta kā atceres diena un tiek atzīmēta par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju – tā sauktajiem Bermontiešiem – 1919. gada 11. novembrī. Lāčplēsis iemieso tautas diženumu, savukārt viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni, – tieši tādēļ ik gadu šajā dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Mārtiņdiena – kāda ir tās vēsture, tradīcijas un paražas?
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas katru gadu tiek atzīmēti 10. novembrī. Tā ir diena, kas mūsu senčiem iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu, un bija arī viduspunkts starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem (rudens un ziemas saulgriežiem). Mārtiņdiena tiek uzskatīta par veļu laika noslēgumu, turklāt tajā sākas arī ķekatu jeb masku gājienu laiks, kad ļaudis staigājuši no mājas uz māju, ietērpušies interesantās maskās.