Ziņas & Raksti

Daudzviet Latvijā Baltijas jūras piekraste vēl šobaltdien saglabājusi savu senatnes šarmu un skarbumu. Seni, autentiski zvejnieku ciemati un cilvēka rokas neskarta daba atrodama gan Rīgas jūras līča piekrastē, gan Kurzemes jūrmalā. Tur uziesi gan baltas pludmales un – ja paveiksies – no vētrainās jūras izskalotus dzintara gabalus, gan gleznainas ainavas, senas tradīcijas un jūras sālī un vējā spēcinātu vēsturi.

Lai arī mūsdienās vairs ir saglabājušās tikai drupas, viena no lielākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā reiz bija Kokneses viduslaiku pils, kas celta 30 metru augstajā Kokneses pilskalnā Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē. Šīs Rīgas arhibīskapijas pils celtniecība tika uzsākta 1209. gadā – īsā laikā šeit tapa savulaik viena no lielākajām un labāk nocietinātajām pilīm, kas izvietojās blakus nozīmīgam tirdzniecības ceļam Daugavas labajā krastā.

Jūgendstils (zināms arī kā Art Nouveau) ir mākslas stils, kas savu uzplaukumu piedzīvoja laikā no 1890. līdz 1910. gadam visā Eiropā un ASV. Jūgendstilu raksturo garas, liektas un organiskas līnijas, kas visbiežāk tika izmantotas arhitektūrā, interjera dizainā, rotaslietu un stikla dizainā, kā arī ilustrācijā; tas bija apzināts mēģinājums radīt jaunu stilu, norobežojoties no atdarinošā historisma, kas dominēja 19. gadsimta mākslā un dizainā. Mākslas vēsturē to dažkārt mēdz apzīmēt par neoromantismu.

Sens dziedniecības centrs, dīvaini akmeņu krāvumi, bijusī senču svētvieta, apbedījumi, enerģētiski uzlādēta vieta, mistiskas parādības un izjūtas un, protams, dažādi nostāsti. Lai arī viena daļa cilvēku tic, ka Pokaiņi ir īpaši, savukārt otra daļa ir skeptiski noskaņoti, pateicoties Ivaram Vīkam un viņa milzīgajam darbam, kas ieguldīts senlaiku akmeņu krāvumu atklāšanā un attīrīšanā, mums ir iespēja nesteidzīgi izstaigāt daudzās meža takas un izbaudīt dabu un tās mieru.

Lai aktivizētu "BILŽU BIROJA" pavasarī izsludināto akciju "ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!", mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" dalībnieki augustā mākslinieciskoja un nogādāja pastkastītes Tukuma un Kandavas novadu uzņēmumiem, kultūras norises vietām, nozīmīgām administratīvajām ēkām un tūrisma apskates objektiem.

Aglonas maizes muzejs tāds ir vienīgais visās Baltijas valstīs, turklāt brīnišķīga vieta, kur iepazīt tradicionālo maizītes tapšanas procesu – sākot no grauda, līdz pat siltam maizes kukulītim. Te tev būs iespēja gan iemācīties senas rotaļas un spēles, kas saistītas ar labību un maizi, gan nobaudīt svaigu maizes riecienu kopā ar zāļu tēju, iemēģināt roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā.

100 kilometru attālumā no Rīgas, Kocēnu novada Dikļu pagasta Dikļos, atrodas skaistā Dikļu pils, kas var lepoties ar Valsts mēroga kultūras pieminekļa statusu. Vai zināji, ka Dikļos 1818. gadā pirmo reizi tika spēlēta luga latviešu valodā – muižas kalpotāja Jāņa Peitāna tulkotie Šillera "Laupītāji", kā arī to, ka 1864. gadā muižas mācītājs Juris Neikens tur sarīkoja pirmos latviešu Dziesmu svētkus?

Gadās, ka, dodoties atpūsties ārpus mājām – it sevišķi pilsētā –, savu četrkājaino draugu paņemt līdzi nav iespējams. Proti, lielākajā daļa kafejnīcu, veikalu, pludmaļu un citu atpūtas vietu valda strikts aizliegums ielaist dzīvniekus. Tomēr nu gan Rīgā, gan citās Latvijas vietās aktīvi noris kustība, lai cīnītos arī par dzīvnieku labklājību un tiesībām. Latvijā ir moderni un progresīvi uzņēmumi, kas nu savā vidē pieņem arī mājdzīvniekus.

Vai tu tici pasakām, sapņiem un brīnumiem, vai, iespējams, tiem tic tavs bērns, draugs vai ģimenes loceklis? Ticēt pasakām ir laba lieta – tas nozīmē izrādīt drosmi, pārliecinātību, optimismu un ticību labestībai un laimīgām beigām reālisma pārņemtajā pasaulē. Tomēr pasakas iespējams izdzīvot ne tikai grāmatās un kino, bet arī reālajā dzīvē, izvēloties kādu no teju simts grezniem dažāda lieluma tērpiem un tiem pieskaņotiem aksesuāriem gan sievietēm, gan vīriešiem un bērniem. To un ārkārtīgi krāšņu leļļu kolekciju dodies meklēt Leļļu muzejā Preiļos!

Noteikti esi dzirdējis dažādus šermuļus uzdzenošus stāstus par spokošanos Karostas cietuma gaiteņos un kamerās, par Rundāles pils Balto dāmu un Melno dāmu, kā arī par neizskaidrojamiem notikumiem senajā svētvietā Pokaiņos, kur pārstājot darboties pat kompasi. Šādu un līdzīgu leģendu saistībā ar mūsu pašu Latvijas vietām un apvidiem ir daudz, un izvēlēties tām ticēt vai ne – tas paliek katra paša ziņā.