Vīrietis tiesājas ar TM un LM par savulaik atzītu rīcībnespēju
Augstākajā tiesā (AT) nonākusi lieta, kurā kāds vīrietis tiesājas ar Tieslietu ministriju (TM) un Labklājības ministriju (LM) par savulaik nepamatotu prasītāja atzīšanu par rīcībnespējīgu un pagaidu aizgādnības noteikšanu.
Prasītājs bija tiesā iesniedzis prasības pieteikumu pret TM un LM par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 100 000 latu (142 287 eiro) apmērā. Ar spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas 2005.gada spriedumu konstatēts, ka 2000.gada 25.aprīlī notika pretlikumīga varas pārņemšana uzņēmumā, kurā prasītājs bija direktors, un šajā uzņēmumā viņam piederēja 50% kapitāldaļu. 2000.gadā ar uzņēmumu saistītās personas iesniedza tiesā pieteikumu par prasītāja atzīšanu par rīcībnespējīgu. Uz šī pieteikuma pamata laika posmā no 2000.gada 5.jūnija līdz 2002.gada 19.decembrim prasītājam bija noteikta pagaidu aizgādnība.
2002.gada nogalē ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu tika noraidīts pieteikums par prasītāja atzīšanu par rīcībnespējīgu un atcelta pagaidu aizgādnība prasītājam un viņa mantai. Spriedums stājās spēkā ar tā pasludināšanu.
Prasītājs norāda, ka kopumā divus ar pusi gadus jeb 30 mēnešus viņam bija liegts pašam lemt par savu dzīvi un mantu, tajā skaitā prasītājs zaudēja savas uzņēmuma kapitāldaļas, jo prasītājs personīgi nevarēja aizstāvēt savas intereses vairākos tiesas procesos. Prasītāja gadījumā pagaidu aizgādņa iecelšana notika bez leģitīma mērķa, jo tiesas nolēmumā netika vērtēts, kāpēc šī aizgādnība ir nepieciešama, bet nolēmuma motīvu daļa balstīta vienīgi uz pieteicēju izteiktajiem argumentiem.
Tāpat, veicot prasītājam tiesas nozīmēto ekspertīzi, ekspertu komisija secināja, ka prasītājs ir rīcībspējīgs un nav pamata viņu atzīt par rīcībnespējīgu personu. Viņš skaidro, ka spilgts piemērs bāriņtiesas bezdarbībai ir lēmuma pieņemšana par pagaidu aizgādņa iecelšanu brīdī, kad jau bija sagatavots ekspertu komisijas slēdziens par prasītāja rīcībspēju. Bāriņtiesa nerosināja tiesu pārskatīt jautājumu par pagaidu aizgādņa iecelšanu, pieļaujot situāciju, kad pilnīgi veselai un rīcībspējīgai personai tiek liegtas tiesības pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
Prasītājs nodarīto morālo kaitējumu vērtē kā ļoti smagu, kas kaitējis gan prasītāja reputācijai, gan aizskāris viņa godu un cieņu. Tas sagrāva daudzu personu uzticību prasītājam un sagādāja lielas garīgas ciešanas.
Pirmā instance nosprieda prasību noraidīt, bet Rīgas apgabaltiesa nosprieda prasību apmierināt daļēji.
AT kasācijas kārtībā lietu vērtēs 31.martā. Kasācijas sūdzību iesniedza prasītājs un TM.
Uz sarakstu
