"Vinda": Cēsīs jāattīsta mazie uzņēmumi
Kā Jūs vērtējat uzņēmējdarbības vides attīstību Cēsīs?
Cēsīs nav, ja tā var teikt - liela jeb plaša uzņēmējdarbības vide, un nekad arī nebūs. Jā, darbojās Cēsīs biznesa inkubators "Magnus", kas palīdz jaunajiem uzņēmējiem, taču pieredze rāda, ka šie jaunie uzņēmēji ir jāizglīto vēl vairāk. Cēsīs vairāk vajadzētu attīstīt mazos uzņēmumus, jo pilsētā priekš lielām ražotnēm ir par maz iedzīvotāju.
Tūrisms, tā ir nozare, kurā Cēsīm būtu jāattīstās. Varētu nākt kāds investors un atjaunot, piemēram, veselības un aprūpes centru "Cīrulīši", tur būtu kārtīgs sporta un atpūtas komplekss ar kvalificētiem speciālistiem - masieri, māsas, kosmetologi.
Par cik "Vinda" nodarbojas ar ūdensapgādi Cēsīs, tad zinām, ka pilsēta jau izsenis ir zināma ar dziedinošajiem avotiem un PSRS laikā bija atpūtas komplekss "Cīrulīši". Minēšu piemēru - vasarā aizbraucu līdz Rakveres pilsētai Igaunijā, zvanu savam paziņam, lai iesaka kur apmesties, viņš iesaka vienu viesnīcu. Es aizbraucu, bet konkrētajā viesnīcā, kas ir arī kā atpūtas komplekss, nebija brīvu vietu. Secinājums - vietējiem un tūristiem interesē šādi SPA centri, ko varētu piedāvāt arī Cēsīs.
Ik pa laikam brauc kādi ārzemju investori un pēta biznesa iespējas Cēsu pilsētā, kas, Jūsuprāt, ir tie iemesli, kādēļ netiek uzsākti šādi atjaunošanas darbi?
Viens no iemesliem, ja runājam konkrēti par "Cīrulīšu" kompleksu, ir tas, ka komplekss ir diezgan nolaists un tur ir nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Bieži vien vieglāk ir nevis remontēt, bet uzcelt no jauna. Otrs iemesls ir tas, ka komplekss ir privātīpašums, taču netiek apsaimniekots. Tā notiek ar daudziem īpašumiem, tie stāv pamesti. Šķiet, ka Latvijā nereti īpašniekam nav tāda "īpašuma piederības" sajūta.
Tikai īpašnieku skopuma dēļ, kuri neiznomā vai kā citādi nepiedāvā savus īpašumus uzņēmējdarbības attīstībai, aiziet postā daudzas biznesa iespēju vietas. Ir arī tādi, kas gaida, ka atnāks investors un burtiski iedos miljonu par nesakoptu īpašumu.
Kā Jūs vērtējat darba tirgu Cēsu pilsētā?
Jāsaka godīgi, ka neesmu aktīvi iesaistījies darba tirgū, tādēļ šo situāciju īsti nepārzinu. No pieredzes varu pateikt, ja darbā pieteikties atnāk cilvēks labākajos gados, bet viņš visu mūžu ir bijis palīgstrādnieks, tad tādu nav vērts ņemt.
Vēl ir nākuši no Nodarbinātības valsts aģentūras. Tur kādreiz bija tāda kārtība, ka jāiet uz uzņēmumu, neskatoties uz to, vai uzņēmums piedāvā kādu vakanci vai nē. Šiem darba meklētājiem bija lapiņa, kur man, kā potenciālajam darba devējam, ir jāatzīmē vai uzņēmumā ir nepieciešams darbinieks vai nē. Es saskāros tikai ar gadījumiem, kad man lūdza, lai ierakstu, ka mums darbinieks nav vajadzīgs, vai konkrētajam pretendentam nav iemaņas, kas darba veicējam nepieciešamas.
Ja mums šobrīd būtu nepieciešams darbinieks ar konkrētām prasmēm, tad būtu grūti tādu atrast. Mēs darām savādāk - atrodam strādāt varošu un gribošu cilvēku, un apmācam viņu savām darba vajadzībām.
Vai "Vindai" sagādā grūtības kvalificēta darbaspēka piesaistīšana?
Mēs esam mazs uzņēmums, taču neizjūtam grūtības ar darba spēku. Pamazām mums notiek paaudžu maiņa starp strādniekiem. Administratīvajā sektorā atrast labus speciālistus nesagādā nekādas grūtības - grāmatvedi, administratori utml.
Mums ir ļoti maza kadru mainība kā administratīvajā, tā arī strādnieku sektorā, esam stabils kolektīvs. Mēs nepiedāvājam pašas lielākās algas, taču katram darbiniekam ir sociālās garantijas, apmaksāts atvaļinājums, līdz ar to - stabilitātes sajūta.
Kā vērtējat infrastruktūras attīstību Cēsu pilsētā?
Es visā Latvijā infrastruktūru vērtēju kā ļoti labi attīstītu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar Eiropas fondu finansējumu palīdzību ir sakārtojusi ūdens apgādi un notekūdeņu sistēmu Latvijā, kas ir arī mūsu nozare. VARAM ir savedusi kārtībā arī daudzas citas lietas, piemēram, notekūdens attīrīšanas iekārtas, tās ir iežogotas un tur viss ir kārtībā, atdzelžošanas jeb ūdens attīrīšanas iekārtas arī ir sakārtotas.
Vislielākā attīstība, protams, ir novērojama pilsētās, bet ir realizēti atsevišķi ar ūdensapgādi saistīti projekti arī mazāk apdzīvotās vietās.
Ja runājam par telekomunikācijām, tad Latvijā telefonsakari ir ļoti labi. Domāju, ka mēs esam pirmajā desmitniekā visā pasaulē sakaru kvalitātes ziņā.
Ar ceļiem ir grūtāk. Es domāju, ka tam ir divi iemesli - pārāk maz tiek piesaistīti līdzekļi un arī ceļu apsaimniekošana ir zemā līmenī.
Kā vērtējat pašvaldības iesaistīšanos gan vides sakārtošanā, gan uzņēmējdarbības veicināšanā?
Es domāju, ka pašvaldība iesaistās, viņiem ir uzņēmējdarbības speciālists, kurš konsultē uzņēmējus. Manuprāt, pašvaldībai vajadzētu rīkot seminārus tiem uzņēmējiem, kas nāk ar iniciatīvu kaut ko darīt pilētas labā, piemēram, kā saņemt būvatļauju, kādi ir pašvaldības noteikumi, pakonsultēt, kādi ir valsts līmeņa noteikumi. Kursiem nevajadzētu būt gariem, drīzāk intensīviem, lai uzņēmēji saņemtu nepieciešamo informāciju un varētu jau uzsākt darbību.
Pašvaldībā, un arī mums, ir izstrādāti noteikumi, lai nebūtu situācijas, kad par kaimiņa zemi raktu tranšeju. Vai arī, piemēram, situācija - nepievienoties pie ūdensvada. Tas nekas, ka pievienojoties citur, ūdens tecēs garām un aiztecēs uz kaimiņa zemi.
Nodokļu atlaides, ko pašvaldība piešķir ir par mazām, lai uzņēmums izjustu atslogu.
Kāda, Jūsuprāt, šobrīd ir ekonomiskā situācija Latvijā?
Es gribētu teikt, ka pietiekami stabila un normāla, jo to mēs varam redzēt pēc savas naudas plūsmas. Bija laiki, kad iestājās krīze, tad mēs novērojām, ka pieaug parādu apjoms, tagad šis parādu apjoms ir stabilā līmenī.
Ja tautas skaitīšana nevar noteikt precīzi, cik iedzīvotāju ir Cēsīs, tad pateicoties skaitītājiem, mēs varam pateikt, ka Cēsīs iedzīvotāji ir palikuši mazāk. Esam pateicīgi, ka ir uzņēmums A/S "Cēsu alus", kas ir pietiekami liels un stabils maksātājs.
Kādas ir būtiskākās problēmas Latvijā, kuras būtu jārisina?
Ja runājam valstiskā mērogā, tad, manuprāt, ir pārāk liela birokrātija. Piemērs - ar 1.jūniju ir pieņemts jaunais būvniecības likums, kas paredz, ka pēc sabiedriskās apspriešanas un būvatļaujas saņemšanas vēl vienu mēnesi cilvēki varēs izteikt savas pretenzijas par iecerēto būvprojektu, kas to aizkavēs vēl par mēnesi. Bieži vien ministrija ļoti ilgi izskata kādus dokumentus, kas arī kavē darbus. Tas būtu tas pats, ja mēs aizietu uz dzīvokļiem, noņemtu skaitītājus un pateiktu, ka tagad kādus trīs mēnešus mēs skatīsimies kādēļ ir tik liels ūdens patēriņš, pārbaudīsim tos, bet tikmēr iedzīvotājiem nebūs ūdens. Tas noteikti iedzīvotājos izraisītu lielu neapmierinātību. Tā nedrīkstētu atļauties darīt, taču valsts ierēdņi to atļaujās.
Varu minēt arī izglītības sistēmu, ar kuru, domāju, ka vajadzētu pat sākt. Neesmu gan iedziļinājies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajos reformu plānos, taču domāju, ka daudzi studenti neizvēlās studēt Latvijā zemās izglītības kvalitātes dēļ, līdz ar to, studentus, kas beiguši kādu mācību iestādi, ir papildus jāmāca.
Manuprāt, Cēsīs vajadzēja atjaunot Medicīnas māsu skolu, un tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums - mums ir puišu arodskola, līdz ar to, iespējams, būtu vieglāk risināt demogrāfijas jautājumu.
Uz sarakstu
