Valdība atbalsta Nemateriālā kultūras mantojuma likumprojektu
Kā liecina Kultūras ministrijas (KM) valdībai iesniegtie dokumenti, likuma mērķis ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu un nodrošināt tā ilgtspēju, nododot to nākamajām paaudzēm. Ministrija informēja, ka likumprojekts paredz izveidot nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu un nemateriālā kultūras mantojuma neatliekamās saglabāšanas sarakstu.
Ar Nemateriālā kultūras mantojuma likuma palīdzību vēlas veicināt sabiedrības izpratni par šī mantojuma nozīmi, kā arī sekmēt sadarbību starp pašvaldībām, privāto un nevalstisko sektoru. Likumprojektā sadalītas arī kompetences starp dažādām valsts institūcijām un noteikts, ka jāveido padome nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.
Likumprojektu vēl jāpieņem Saeimā. Pēc tā pieņemšanas likums varētu stāties spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Lai būtu iespējams sākt likumprojekta īstenošanu, laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam valsts budžeta finansējums primāri nepieciešams nacionālā līmeņa nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu izveides sākšanai, organizējot izglītojošus seminārus par pieteikumu sagatavošanu, nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju un to lietpratēju apzināšanu un popularizēšanu sabiedrības informēšanai un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību nostiprināšanai un izplatīšanai. Plānots, ka 2016.gadā šiem mērķiem būtu vajadzīgi 21 144 eiro, bet 2017., 2018.gadā katru gadu - 36 013 eiro.
2019.gadā likumprojekta īstenošanai plānotais finansējums ir 99 623 eiro, tajā skaitā ir gan jau minētās informēšanas aktivitātes, gan arī 20 000 eiro balvai nemateriālā kultūras mantojuma jomā, provizoriski pasniedzot piecas balvas 3000 eiro vērtībā, kā arī 45 110 eiro nemateriālā kultūras mantojuma pieejamības nodrošinājumam Latviešu folkloras krātuvē.
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) jau pagājušā gada jūnijā stāstīja, ka likums ir gatavs iesniegšanai Ministru kabinetā.
Ministre jau pērn norādīja, ka likuma izskatīšana ir aizkavējusies nepamatoti ilgi. Arī Pujāte uzsvēra - kaut arī Latvija aktīvi iesaistījās UNESCO Nemateriālā mantojuma konvencijas izstrādē, kā arī bija viena no pirmajām desmit valstīm, kas tai pievienojās, Latvijai vēl joprojām nav Nemateriālā kultūras mantojuma likuma.
Koncepciju tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai KM piedāvāja jau 2004.gadā, jo, Latvijai pievienojoties 2003.gada 17.oktobrī parakstītajai UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, nebija normatīvo aktu, kas skaidri noteiktu valsts un pašvaldību institucionālo un finansiālo kompetenci.
Koncepciju "Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" Ministru kabineta komiteja atbalstīja 2008.gadā, taču papildu finansējumu nesolīja. KM tika uzdots sadarbībā ar koncepcijas īstenošanā iesaistītajām institūcijām izstrādāt attiecīgos normatīvo aktu projektus un līdz 2010.gada 1.decembrim iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā, bet līdz 2012.gada 1.maijam sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu par koncepcijas izpildi.
2012.gadā valdība atbalstīja lēmumu koncepcijā par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu iekļauto normatīvo aktu projektu izstrādes un iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 2014.gada 30.decembrim. Savukārt līdz 2015.gada maijam tika pagarināts informatīvā ziņojuma par koncepcijas izpildi izstrādes termiņš.
Uz sarakstu
