Uzņēmēji: Partiju programmās lielākoties ir tikai lozungi

Foto: LETA
Foto: LETA

Partiju programmās lielākoties ir tikai lozungi un trūkst skaidra redzējuma, kā paustie solījumi tiks īstenoti, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina dažādu nozaru uzņēmēji.

Mēbeļu ražotāja un pārdevēja SIA "Daiļrade koks" valdes priekšsēdētājs Andris Jansons pēc iepazīšanās ar piecu vadošo partiju priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmām pauda sašutumu par to, ka tikai pāris programmās ir pieminēti skaitļi, bet nav konkrētu piedāvājumu, kas notiks ar nodokļiem, kā tiks veikta budžeta konsolidācija.

"Ja skaitļi ir pieminēti, tas nozīmē, ka pēc tam var prasīt arī rezultātu. Pārējais ir tikai teksts. Tas ir tāpat kā šogad skriet maratonu un pateikt, ka nākamgad noskriešu ātrāk. It kā no tā paliktu labāk," viņam piekrita arī drošības risinājumu kompānijas "G4S" valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis, pēc kura domām jautājums nav tik daudz par skaitļu ticamību, bet gan par to, lai tie vispār būtu un sabiedrība varētu jau konkrēti prasīt rezultātu.

"Tādi teksti kā sakārtot vidi, ieviest kaut ko, atbalstīt kaut ko, ja netiek pateikts, kā un par cik, tie vienkārši ir lozungi. Visas jau ir foršas programmas, bet tajās nekā konkrēta nav!" teica Zālītis. Lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja bija spiesta atzīt, ka valsts pārvaldei ir ļoti tipiski lietot tādus formulējumus kā "veicināt", "stiprināt", "atbalstīt", "ieviest", bet diemžēl nekas no tā nav izmērāms.

"Uzņēmējiem tagad prasa, kā vērtējam iepriekšējo solījumu izpildi un ko domājam par pašreizējiem, bet nevar jau vērtēt, jo nevaram izmērīt rezultātus. Pašlaik jau ir tikai programmas, bet nav nekāda plāna. Ļoti gribas ticēt, ka katram programmas solījumam apakšā ir arī darbības plāns, kā to ieviest. Ja tā nav, tad tie visi ir tikai lozungi," kolēģiem piekrita Dzelzkalēja.

Arī SIA "RRB celtniecība" valdes priekšsēdētājs Normunds Štāls pauda stingru pārliecību, ka jebkurām solītajām izmaiņām blakus vajadzētu arī rādītājus, kas būtu izmērāmi. Taču tā informācija, kas pašlaik esot iekļauta priekšvēlēšanu programmās, nedod iespēju sniegt novērtējumu par solījumu īstenošanu pēc vēlēšanām.

"Programmās ir punkti, kas saistīti ar utopiju, taču pamatā tās visas ir līdzīgas: atbalstīsim, veicināsim, aktualizēsim. Detalizācija ir nepieciešama, ir tikai daži jautājumi, kur ir doti konkrēti rādītāji, bet arī tad bieži vien nav pateikts, kā konkrēti tiks nodrošināta nauda vai līdzfinansējums. Uzņēmumi divu gadu laikā ir noēduši visus "tauku slāņus" un nekādu rezervju vairs nav, tāpēc jautājums ir: kā kompāniju darbība tiks veicināta, virzīta un atbalstīta? Kā?" vaicāja Štāls.

Uz viņa jautājumu gan neviens no politiķiem nesteidza konkrēti atbildēt, bet tomēr bija mēģinājumi atspēkot uzņēmēju teikto, ka programmās ir utopiski solījumi. Piemēram, "Vienotība" sola konkrēti trīs miljardus latu, kas tikšot ieguldīti tautsaimniecībā.

Lai gan programmā nav paskaidrots, kur šie trīs miljardi latu tiks ņemti, ekonomikas ministrs un "Vienotības" pārstāvis Artis Kampars uzņēmējiem pastāstīja, ka 2,5 miljardi latu no šiem līdzekļi nāks no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet atlikušais pusmiljards būs valsts līdzfinansējums. Viņš uzņēmējiem solīja, ka valsts līdzfinansējums ES struktūrfondu projektiem tiks nodrošināts.

Arī "Par labu Latviju" (PLL) valdes loceklis Mārtiņš Zemītis mēģināja oponēt uzņēmēju teiktajam par "tukšajām" programmām, sakot, ka PLL ir izvirzījusi konkrētu mērķi - Pasaules Bankas konkurētspējas indeksā iekļūt pirmo desmit valstu vidū no pašreizējās 29.vietas. Viņš atgādināja, ka 2007.gadā Latvija bija 22.vietā, bet pāris gadu laikā esam "nokrituši" par vairākām vietām. "Šis indekss iekļauj desmit dažādas jomas, tostarp nodokļu politiku, tāpēc mūsu veiksmes indekss būs - vai Latvija kāps šajā sarakstā uz augšu?" klāstīja Zemītis.

Lai gan viņš nemācēja izskaidrot, kā konkrēti tiks radītas PLL programmā minētie 150 000 darbavietu, viņaprāt, šis skaitlis ir daudz konservatīvāks nekā "Vienotībai", "kas sola sasniegt tik zemu bezdarba līmeni, kāds nemaz nekad nav bijis, - 4,25%".

"Arī tie trīs miljardi latu, kas nāks no struktūrfondiem, tiks apgūti jebkurā gadījumā, bet cerams, ka pēc iespējas ātrāk un intensīvāk, panākot ar starptautiskajiem aizdevējiem vienošanos, ka valsts var sniegt visu nepieciešamo līdzfinansējumu, ņemot vērā ierobežotās iespējas, kas ir saistītas ar budžeta deficīta slieksni - nākamgad 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2012.gadā - 3% no IKP, kas ir ļoti strikts un rāms un kura dēļ ekonomikai pašlaik ir ļoti grūti elpot," pauda Zemītis.

Diskusijā piedalījās arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Kitija Gitendorfa, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Armands Krauze un "Visu Latvijai!-TB/LNNK" pārstāvis Ģirts Lapiņš. "Nozare.lv" uz politiķu diskusiju ar uzņēmējiem bija aicinājusi arī "Saskaņas centra" pārstāvi, kurš neieradās.