Uzņēmēja: Minimālās algas celšana var apdraudēt vietējā kapitāla uzņēmumus
Viņa pauda, ka minimālās algas likmes celšana būs graujoša.
"Minimālās algas likmes pacelšana būs graujoša," uzsvēra uzņēmēja, turpinot ar to, ka algas būs jāceļ visiem, taču pacēlumu neizjutīs tikai tie, kas strādā jomās, kur zemākā alga ir 500 eiro bruto jeb pirms nodokļu nomaksas, proti, banku sektors, IT sektors un citi pakalpojumi.
"Rūpniecība un citas darbaspēka ietilpīgās nozares dabūs cirtienu. Viena darbinieka izmaksas nākamgad palielināsies par 64 eiro mēnesī. Ja uzņēmumā strādā 100 darbinieki, tad tā izmaksas gadā palielināsies par 76 800 eiro. Tie, kuriem ir bagātas mātes[kompānijas] ārzemēs, varbūt par šādu summu neraudās, bet Latvijas kapitālam tas var būt arī iznīcinoši," norādīja Zemdega-Grāpe.
Viņa arī pieļāva iespēju, ka minimālās algas celšana var veicināt vairāku uzņēmumu pāriešanu "ēnu ekonomikā".
"Zinu, ka vieglāk ir paklusēt un ieiet pelēkajā sektorā, kā jau to ir izdarījuši daudzi mani kolēģi. Vakardienas koalīcijas lēmums mūs spiež to darīt, jo cita alternatīva ir pārcelt uzņēmumu uz citu valsti. Žēl tikai darbiniekus, kas būtībā ir kļuvuši par populisma manipulāciju upuriem," teica uzņēmēja.
Viņa arī skaidroja, ka daudzi uzņēmēji iepriekš cerēja uz to, ka minimālās algas tiks celtas, tās sasaistot ar produktivitāti valstī - attīstot ekonomiku un uzņēmējdarbību, jo tad uzņēmēji spētu pielāgoties minimālās algas palielināšanai.
"Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm - administratīvā kārtā. Tas ir, nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas, un tas nav būtiski, vai govs 2018.gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs, kā solīts. Katru gadu notiek stīvēšanās ap minimālo algu. Vēl pagājušajā gadā tika runāts par minimālās algas sasaisti ar produktivitāti. Pašlaik runas jau ir aizmirstas, un tas arī ir saprotami, jo produktivitāte ir ļoti plašs jēdziens, grūti taču. Bet tomēr vajadzētu. Taču tad administratīvi neizdosies, jo to spēj tikai nozaru asociācijas un brīvais tirgus." atzīmēja Zemdega-Grāpe.
Vēl kāds aspekts attiecībā uz minimālās algas likmes noteikšanu ir saistīts ar nodokļu aprēķinu un to, no kā tiek aprēķināti nodokļi.
"Bruto alga ir skaitlis, ko apliek ar nodokļiem. Tas nav nedz tas, ko cilvēki saņem makā, nedz tas, ko darbinieks izmaksā uzņēmējam. Minimālā bruto alga ir māņu skaitlis, ar ko operēt. Turklāt šis ir ērts instruments, kā palielināt algas ierēdņiem. Konkrētās minimālās algas celšanas rezultātā valsts budžeta tēriņi pieaugs par 30 miljoniem eiro gadā. Taču ierēdņi par to neuztraucas, jo šo rēķinu apmaksās uzņēmumi ar palielinātiem nodokļu maksājumiem," teica Zemdega-Grāpe.
Tāpēc, pēc viņas domām, ir nepieciešama pāreja no bruto algas uz reāliem skaitļiem, proti uz neto jeb atalgojumu "uz rokas". "Pretējā gadījumā tiek un tiks manipulēts ar iedzīvotāju prātiem. Bet tiem, kas saprot, kas aiz šī visa stāv, kļūst pretīgi dzīvot šai valstī un maksāt par šo teātri."
Krāslavā strādājošā SIA "Nemo" ir liels šūšanas uzņēmums, kas pamatā šuj sieviešu virsdrēbes. Gandrīz 100% visa produkcija tiek eksportēta uz Skandināviju un citām Eiropas valstīm.
SIA "Nemo" ir arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latgales plānošanas reģionā. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Gulbenē.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Nemo" apgrozījums pērn bija 2,064 miljoni eiro. Pagājušajā gadā uzņēmums cieta zaudējumus 90 652 eiro apmērā. SIA "Nemo" dibināta 1994.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 156 000 eiro. "Nemo" vienīgā īpašniece ir Zemdega-Grāpe.
Jau ziņots, ka vakar, 4.jūlijā, koalīcijas partneru vidū panākta vienošanās, ka minimālā alga jau nākamgad tiks celta līdz 430 eiro, nevis pakāpeniski. Minimālo algu plānots noteikt 430 eiro apmērā nākamos trīs gadus.
Dienu iepriekš, pirmdien, Kučinskis informēja, ka valdība ar sociālajiem partneriem apspriedīs iespēju minimālo algu paaugstināt pakāpeniski - 2018.gadā to noteikt 410 eiro un 2019.gadā 430 eiro apmērā.
Uz sarakstu
