Turpmāk tiesības lemt par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves būs ikvienai personai
Grozot likumu par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā, noteikts, ka par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves lemt var ne tikai rīcībspējīga fiziskā persona, bet arī fiziskā personā, kuras rīcībspēja ierobežota ar tiesas lēmumu.
Šādi grozījumi bija nepieciešami, pamatojoties uz jau veiktajām izmaiņām Civillikumā, kur termins "rīcībnespējīga persona" aizstāts ar terminu "persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota tiesas noteiktajā apjomā". Šis likums nosaka, ka rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Tiesa, izvērtējot personas spējas (ja ierobežojama rīcībspēja), nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā un tikai pēc tam - vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.
Tiesības lemt par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves ir uzskatāmas par personiskām nemantiskām tiesībām, kas piemīt ikvienai personai. Tā kā attiecībā uz personiskām nemantiskām tiesībām saskaņā ar Civillikumu rīcībspēja nav ierobežojama, tad uzskatāms, ka tiesības lemt par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves ir jebkurai personai. Līdz ar to nav būtiski, vai personai dzīves laikā ir vai nav ierobežota rīcībspēja tās mantiskajās tiesībās ar tiesas lēmumu, kā arī ir vai nav kādreiz nodibināta aizgādnība.
Likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" nosaka kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus un šūnas, un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai.
Uz sarakstu
