Solidaritātes nodokļa ieviešanas gadījumā LDDK šo lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā

Viņa gan piebilda, ka patlaban LDDK par šādu soli nav lēmusi, taču tam būs pamats, ja šis nodoklis tiks ieviests, jo, pēc darba devēju domām, tas būs tiesību pārkāpums.

"LDDK jau ilgstoši ir norādījusi, kas ir un kas nav nodokļi, un ir skaidrs, ka sociālās obligātās iemaksas nav nodoklis. Paņemot no sociālā budžeta līdzekļus un aizskaitot uz valsts pamatbudžetu, tiktu pārkāptas to subjektu tiesības, kas ir labticīgi iemaksājuši sociālajā budžetā," skaidroja LDDK vadītāja.

Par vēršanos Satversmes tiesā LDDK lems tad, ja Saeima šo nodokli atbalstīs, bet līdz Saeimas galīgajam balsojumam LDDK vēl turpinās sarunas ar Saeimas frakcijām.

"Valdība nolēma šo nodokli virzīt uz Saeimu, bet mums atliek par šo nodokli runāt atlikušajos posmos, proti, turpināt sarunas ar Saeimas frakcijām un skaidrot mūsu argumentus, kāpēc nākamā gada budžets ir nepareizs," sacīja Meņģelsone.

Viņa arī norādīja, ka līdz šim notikušajās sarunās ar Saeimas frakcijām ir jūtama politiķu izpratne par darba devēju argumentiem.

"Tajā brīdi, kad grib iedziļināties problēmā un pret faktiem nav paviršas attieksmes, rodas izpratne, ka uzņemtais nākamā gada budžeta kurss nav pareizs. Bet tajā brīdī, kad ir vēlme formāli pieņemt budžetu un ievilkt ķeksīti, ka tas ir padarīts, nekāda saruna neveidojas," norādīja LDDK ģenerāldirektore.

Valdība 22.septembrī atbalstīja uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra. Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu "griestus". Kā norāda Finanšu ministrija, šogad saskaņā ar likumu šie "griesti" ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk kā 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs.

Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.

Atalgojuma daļai, kas pārsniegs "griestus", piemēros tādu pašu likmi kā vispārējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs un 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme tiks noteikta likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.

Finanšu ministrija norāda, ka solidaritātes nodoklis ir viens no valsts pamatbudžeta finansēto sociālā rakstura izmaksu pieauguma nodrošinājuma avotiem. Bez šī nodokļa ieviešanas valsts pamatbudžeta pieaugošo izdevumu segšana nevarētu tikt nodrošināta pilnā apmērā.

Ieviešot solidaritātes nodokli ar 2016.gada 1.janvāri, ieņēmumu fiskālā ietekme 2016.gadā tiek plānota 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.

Par nodokļa ieviešanu vēl jālemj Saeimai.

Uz sarakstu