Skaistākie vasaras svētki jau šodien!
Tradīcijas ir kā vairogs, kas sargā tautu no svešiem iespaidiem; viena no skaistākajām latviešu tautas tradīcijām ir Jāņu dienas svinēšana, ko tauta, labprāt, atceras un svin arī šodien. Būtībā Jāņi par latviskākajiem svētkiem tiek uzskatīti jau no Garlība Merķeļa laikiem, bet, atbilstoši vēstures liecībām, tie svinēti jau kopš 12.gadsimta. Šajos svētkos tauta daudzina Dievadēlu Jāni, kas vasaras saulgriežos ierodas apraudzīt savus ļaudis, nesot tiem svētību un pārticību nākamajam gadam.
Ja mūsdienās cilvēkiem jautājam par Jāņu svētku asociācijām, tad visbiežāk izdzirdam tādus vārdus, kā dažādās tradīcijas (papardes zieda meklēšana, lēkšana pār ugunskuru utt.), jāņu vainagi, pīpenes, jāņu zāles, ķimeņu siers, šašliks, un, protams, alus.Nemanot darba gaitās ir atkal aizgājusi viena gadskārta, durvju priekšā pienākuši mūsu iecienītie un skaistākie saulgriežu svētki - Jāņi. Diena ir stiepusies garumā un nakts rāvusies īsumā. Lai svētku dienas Jums padarīdu lustīgākas, sniedzam ieskatu par vairākām Jāņu dienas tradīcijām:
Ticējumi:
1. Jāņu ugunskurs esot jākur kalnā, jo tad Dieviņš tā pelnos naudu berot;
2. Jāņu dienā meitām jāmazgājas kviešu rasā, jo tad seja kļūstot baltāka;
3. Jāņu naktī (ap pusnakti) esot jābrien pa ūdeni, jo tad pastalās (kurpēs) atradīšot naudu.
4. Jāņos esot jālec pāri ugunskuram, jo tad odi nekodīšot;
5. Jāņu naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes vainags kritīs zemē, tik gadu vēl līdz kāzām;
6. Jāņu rīta rasā esot jāmazgājas, jo tad kļūstot skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad tā pārvēršas par zeltu un sudrabu;
7. Jāņu vakarā salasītās pļavu zāles derot visām slimībām;
8. Jāņu vakarā sētvidus (pagalms) jāizkaisa ar nātrēm, jo tad raganas pa to nestaigās;
9. Jāņu vakarā nevajadzētu dod naudu vai mantu, jo tad būs vairāk izdevumu nekā ienākumu;
10. Lai sakņu dārzos viss labi augtu, Jāņu vakarā vagu galā ir jānoliek lielāks akmens, tad bietes un kāļi augšot akmens lielumā;
{baneris}
11. Lai kāpostus nemaitātu kāpostu kukaiņi, tad Zāļu dienas (Līgo) rītā ap katru stādu jāapbārsta nedaudz kaļķu;
12. Līdz Jāņiem nedrīkst nosist nevienu odu, jo to dara pēc Jāņiem tā vietā rodas tūkstošiem;
13. Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot pār pļavām, augot labākā zāle.Ja Jāņu naktī pliks stāvēsi vārtu starpā, tad velnu redzēšot;
14. Jāņu vakarā meitām esot jāiet ūdenī lūkoties, jo tad varot redzēt sava nākamā vīra atspulgu;
15. Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, jo tad ļauni ļaudis neaprunā;
16. Ja Jāņu nakti noguļ, tad visu vasaru miegs nākšot;
17. Ja Jāņos līst, tad būšot slapja vasara;
18. Ja gribi, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī (pusnaktī), jāiet pie apiņiem un tur jāķemmē mati;
19. Pusnaktī esot jāmeklē jāņtārpiņu. Ja tos ierauga un nepaceļ, tad vienmēr būs jāraud. It īpaši tas jāmeklē jauniem zēniem, lai būtu laimīgi.
Mīklas:
Kā nevar panest ar pliku roku? (Uguns)
Zelta gabals staba galā. (Rasa un zāle)
Tievs un garš, iekrīt zālē un neredz. (Lietus)
Debesīs stāv, zemi silta. (Saule)
Siers jūras dibenā. (Saule debesīs)
Gaisā baras, zemē atskan. (Pērkons)
Mīts par papardes ziedu:
Jāņu vakarā vajag iet uz mežu un iegulties papardēs. Pusnaktī papardes sāks ziedēt ar zelta ziediem un tūliņ arī parādīsies visādi zvēri. Kas no briesmām nesabīsies, tas varēs dabūt vienu papardes ziedu. To ziedu vajag glabāt zem kājas. Kas to ziedu dabuj, tas visu zina: kur aprakta nauda un kur atrodas pazudušas lietas.
Priecīgus svētkus un sviniet prātīgi!
Pilseta24.lv redakcija
Avoti: "Jāņi. Vasaras saulgrieži"/ Zinātne, Biruta Senkēviča, 1992, "Mūsu godi un svinamas dienas"/ Grāmatu apgāds Viesturs, Arvids Memenis, 1992 un "Gadskārtu grāmata" / Madris, M. Mellēna, E. Spīčs, V. Muktupāvels, I. Irbe., 2004.
Uz sarakstu
