Situācija Ukrainā patlaban ir būtiskākais risks Latvijas ekonomikai
Situāciju Ukrainā patlaban ir būtiskākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei, teikts šodien valdībā izskatītajā Ekonomikas ministrijas progresa ziņojumā "Par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu".Lai nodrošinātu stabilu izaugsmi, investīciju loma kļūs arvien svarīgāka, akcentēts ziņojumā. Vēl jo vairāk to apstiprina rūpniecības apakšnozarēs vērojamās augstās vai pat maksimālās jaudu noslodzes, kas liecina par nepieciešamību investēt. Privātā patēriņa devums izaugsmē savukārt pakāpeniski mazināsies līdz ar nodarbinātības pieauguma tempu kritumu.
Svarīgs faktors, kas noteiks turpmākās ekonomikas tendences, ir ārējā vide. Latvijas galveno tirdzniecības partneru izaugsme tiešā veidā ietekmē eksporta apjomus. Stabils pieprasījums pēc Latvijā saražotajām precēm ļauj novirzīt peļņu investīcijām ražošanā un turpmākai pozīciju stiprināšanai starptautiskajā tirgū. Tajā pašā laikā spēcīgs produktivitātes kāpums var būt par pamatu eksporta kāpumam arī neatkarīgi no partnervalstu ekonomikas, jo, paplašinot tirgus daļas, produktīvāka rūpniecība var izspiest no tirgus konkurentus vai nu ar cenu, vai arī kvalitatīviem faktoriem. Tas vēl jo vairāk izceļ investīciju nepieciešamību ekonomikā. Veselīga ekonomikas izaugsme reģionā ir kā priekšnosacījums investīciju ieplūdei.
Jaunākie dati liecina, ka Eiropas ekonomika mērķtiecīgi atgriežas pie pozitīvas izaugsmes. 2013.gada pēdējā ceturksnī pozitīva izaugsme gada griezumā vērojama gan eirozonā, gan arī visā Eiropas Savienībā (ES). Konfidences indikatori iezīmē, ka šī tendence turpinās arī 2014.gada pirmajos mēnešos. Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu, ka situācija eirozonā turpinās stabilizēties. Eirozonai atgriežoties pie izaugsmes, sagaidāms ārējā pieprasījuma pieaugums pēc Latvijas eksporta precēm un pakalpojumiem, kā arī investīciju plūsmu aktivizēšanās, kas veicinās Latvijas ekonomikas turpmāku attīstību. Makroekonomiskajā attīstības scenārijā ir izmantoti Eiropas Komisijas ārējās vides pieņēmumi.
Starp riskiem joprojām turpina dominēt ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta apjomus. Starp galvenajiem ārējās vides riskiem minami notikumi Ukrainā, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Krievijā, ilgstoši zemas inflācijas draudi ES, Ķīnas un citu attīstības valstu izaugsmes samazināšanās, kā arī ASV monetārās politikas izmaiņas. Vienlaikus ministrija uzsver, ka ģeopolitiskais risks saistībā ar situāciju Ukrainā patlaban ir būtiskākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei.
Papildus ārējās vides riskiem makroekonomiskā scenārija izpildi ietekmēs arī iekšējie faktori - uzņēmumu iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus un īstenot investīciju projektus, lai palielinātu ražošanas jaudas, situācija darba tirgū, kreditēšanas attīstība u.c. faktori, kas tiešā veidā ietekmē valsts kredītreitingu, procentu likmes, konfidences rādītājus un iekšzemes pieprasījumu.
ASV un Eiropas Savienība (ES) 28.aprīlī noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar krīzi Ukrainā. Kā pavēstīja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs, jaunās sankcijas attiecas uz septiņām amatpersonām, ieskaitot divus cilvēkus no Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvām aprindām. Šīm personām tiks noteikta līdzekļu iesaldēšana un aizliegums saņemt vīzu iebraukšanai ASV.
ASV sankciju sarakstā iekļautas šādas personas - viceadmirālis prezidenta pārstāvis Krimā Oļegs Belaveņcevs, uzņēmuma "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs, Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks, Federālā apsardzes dienesta (FSO) vadītājs Jevgēņijs Murovs, Krievijas Valsts domes deputāts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, "Rosņeftj" vadītājs Igors Sečins un Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins.
Tāpat sankcijas - līdzekļu iesaldēšana - pirmdien noteiktas arī 17 kompānijām, kas saistītas ar šīm aprindām. Sankcijas vērstas pret uzņēmumiem "Akvanika", "Avia Grupp", "Avia Grupp Nord", "ZEST", "Sahatrans", "InvestCapital Bank", "Transoil", "Volga Resources Group", "SMP Bank", "Sobin Bank", "Stroigazmontaž", grupa "Stroitransgaz", "Stroitransgaz holding", "Stroitransgaz", "Stroitransgaz - M," "Investicionnaja kompaņija Abros", "Transoil".
Turklāt ASV Tirdzniecības ministrija ievieš "papildu ierobežojumus" pret 13 no šīm kompānijām.
Reaģējot uz šādu Vašingtonas lēmumu, Maskava pirmdien solīja atbildēt uz ASV sankcijām.
Tikmēr ES noteikusi sankcijas 15 Krievijas un Ukrainas amatpersonām par viņu lomu Ukrainas krīzē. Uz šīm personām attieksies vīzu aizliegums, un tiks iesaldēti viņu aktīvi. Tādējādi ES sankcijas Ukrainas krīzes jautājumā vērstas jau pret 48 personām, informē avoti diplomātu aprindās. Uz sarakstu