Publiskajā telpā aizvien biežāk lieto latviešu valodu

Kā liecina otrdien valdībā skatītais informatīvais ziņojums par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu starpposma 2012.-2014.gadā novērtējumu, attiecībā uz mazākumtautību identitāti un iekļaušanos latviskajā kultūrtelpā ir vērojamas pozitīvas tendences, jo darbojas gan dažādas mazākumtautību kultūras biedrības, gan arī to apvienības visā Latvijā.

Par mazākumtautību iekļaušanos latviskajā kultūrtelpā liecina mazākumtautību kolektīvu skaits, kas piedalās Dziesmu un deju svētku procesā, un šajā ziņā noteikti ir vērojama pozitīva tendence, teikts ziņojumā. Ja 2008.gadā Dziesmu un deju svētkos piedalījās 52 kolektīvi, tad 2013.gadā - jau 96.

Savukārt pilsoniskās līdzdalības rādītāji liecina par tendenci samazināties iedzīvotāju iesaistīšanās līmenim tradicionālajās pilsoniskās līdzdalības formās, turpretī lielāka Latvijas iedzīvotāju aktivitāte ir novērojama, iesaistoties dažādās tiešās demokrātijas formās - referendumos, parakstu vākšanās, tautas iniciatīvās, sabiedriskajās apspriešanās. Tas liecina par to, ka līdzdalības līmeni būtiski ietekmē motivācija un pārliecība par iespēju ietekmēt situāciju vai lēmumu pieņemšanu, skaidrots ziņojumā.

Apskatāmajā laika posmā palielinājies latviešu nedēļas nogales skolu skaits ārpus Latvijas, kas liecina par arvien pieaugušo pieprasījumu pēc latviešu valodas un identitātes uzturēšanas aktivitātēm diasporā. Ievērojami ir pieaudzis ārvalstīs dzimušo bērnu skaits, kuriem ir reģistrēta Latvijas pilsonība. Viens no nozīmīgākajiem šo pieaugumu ietekmējošajiem faktoriem ir dubultpilsonības institūta atjaunošana, skaidro eksperti.

Tomēr, ņemot vērā, ka apskatāmajā laikā nav izdevies mazināt informācijas telpu nošķīrumu starp latviešiem un cittautiešiem, tam nākamajos gados jāpievērš pastiprināta uzmanība, uzsvērts ziņojumā.

Tāpat minēts, ka gan latviešu, gan cittautiešu skatīšanās laika daļa, kas veltīta latviski raidošajiem Latvijas televīziju kanāliem, ir samazinājusies. Negatīva tendence ir konstatēta attiecībā uz latviešu un citu tautību latviski raidošo Latvijas televīziju kanālu ziņu raidījumu skatīšanās laika daļu. Noskaidrots, ka būtiski krities iedzīvotāju uzticēšanās līmenis visām mediju grupām - sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, privātajiem medijiem, ārvalstu televīziju kanāliem. Kaut arī uzticēšanās līmeņa kritums ir vienlīdz nozīmīgs visās etniskajās grupās, pastāv tā saucamās "šķēres" starp medijiem, kuriem uzticas latvieši un krievi. Ja latvieši pamatā uzticas Latvijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tad krievi - Krievijas televīzijas kanāliem.

Par veiksmīgu nevar uzskatīt arī naturalizācijas procesu, jo sasniegts viens no zemākajiem līmeņiem naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonību ieguvušo skaita ziņā, uzsvērts ziņojumā. 2014.gadā Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva 939 personas, 2013.gadā - 1732, un kopumā pēdējo piecu gadu laikā vērojams sarukums nepilsoņu interesei iegūt Latvijas pilsonību. Turpretī Igaunijā, kur ir ievērojami mazāks nepilsoņu skaits, naturalizācijas kārtībā 2014.gadā pilsonību ieguva 1589 personas.

Uzsvērts, kā jāturpina sociālās atmiņas politikas veidošana un īstenošana, jo vienlaikus latviešu un cittautiešu vidū joprojām pastāv būtiskas atšķirības izpratnē par Latvijas okupāciju un padomju varas represijām. Tāpat joprojām nedaudz vairāk kā puse krievvalodīgo iedzīvotāju uzskata, ka 1940.gadā Latvija brīvprātīgi iestājās Padomju Savienībā.

Tiek norādīts, ka neizbēgami jāstiprina arī trešo valstu valstspiederīgo (imigrantu) integrācijas iespējas. Pēdējos gados Latvijā ir būtiski palielinājies ārzemnieku ar termiņuzturēšanās atļaujām skaits Latvijā - no 2012.gada līdz 2015.gadam imigrantu ar termiņuzturēšanās atļaujām kopējais skaits pieaudzis par 52%, ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām - par 13%. Savukārt trešo valstu pilsoņu skaits ar termiņuzturēšanās atļaujām pieaudzis par 60%, kamēr ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām tikai par 4%. Norādīts, ka būtiska nozīme šī pieauguma skaidrojumā ir izmaiņām Imigrācijas likumā, kas ir saistītas ar investoru un uzņēmēju imigrāciju.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka, neraugoties uz pieaugošo imigrantu skaitu, latviešu valodas apguves kursi un integrācijas pasākumi tiek īstenoti fragmentāri, nenodrošinot to pēctecību. Šo pasākumu galvenais finansējuma avots ir Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo fonds, kura daudzgadu programma Latvijā noslēdzas 2015.gada jūnijā. Imigrantu integrācijas politikas novērtējumam ir izstrādāti vairāki metodoloģiski pamatoti instrumenti, kas sniegtu nepieciešamos datus visaptverošam situācijas izvērtējumam, taču tie netiek izmantoti. Saskaņā ar starptautiski finansētiem novērtējumiem (MIPEX) Latvija līdz šim bija valsts ar zemāko imigrantu integrācijas politikas novērtējuma indeksa rādītāju starp novērtējumā iekļautajām - 31 valsti, teikts informatīvajā ziņojumā.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanas virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta - nacionāla un demokrātiska kopiena, kas nodrošina tās vienojošā pamata - latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un bagātināšanos. Pamatnostādņu īstenošana notiek trīs virzienos, un katram no tiem ir vairāki apakšmērķi, uzdevumi un konkrēti veicamie pasākumi.

Uz sarakstu