Pētījums: Palielinās iegādāto apdrošināšanas polišu skaits vienā mājsaimniecībā
Arvien mazāk ir tādu mājsaimniecību Latvijā, kurām nav nevienas apdrošināšanas polises, – to parāda apdrošināšanas kompānijas "Ergo" veiktā pētījuma rezultāti. Savukārt
būtiski – par 10% pieaudzis tādu mājsaimniecību skaits, kurās ir trīs un vairāk apdrošināšanas polišu. 2015. gada nogalē Baltijas valstīs veiktais pētījums tika īstenots arī 2011. gadā, un tas parāda, ka Latvijas iedzīvotāju apdrošināšanas ieradumi vairākos aspektos šajā laikā ir mainījušies. Ja vēl pirms pieciem gadiem 32% mājsaimniecību Latvijā nebija nevienas apdrošināšanas polises, tad 2015. gada nogalē tikai 23% mājsaimniecību nebija iegādājušās nekādu apdrošināšanu.
Visvairāk jeb 35% 2015. gada aptaujas dalībnieku Latvijā atzīmējuši, ka to mājsaimniecībā ir trīs un vairāk apdrošināšanas polišu. Nepilnai piektdaļai mājsaimniecību ir vismaz viena polise. "Iespējams, tas skaidrojams ar faktu, ka līdz ar ekonomisko izaugsmi augusi arī aktīvu vērtība, ko iedzīvotāji vēlas pasargāt. Mājsaimniecības sākušas vairāk pievērst uzmanību tādiem drošības aspektiem, kas iepriekš tika atlikti kā papildu izdevumi, t.sk. apdrošināšana," skaidro Ingrīda Ķirse, "Ergo" valdes locekle Baltijas valstīs.
Arī Lietuvā sarucis to mājsaimniecību skaits, kurām nav nevienas apdrošināšanas polises – no 24% uz 19%, bet trešdaļai ir trīs un vairāk polišu. Savukārt Igaunijā mājsaimniecībām galvenokārt ir divas polises (25%). Kopumā Igaunijā novērojamas vismazākās izmaiņas starp mājsaimniecībās iegādāto polišu skaitu pēdējo piecu gadu laikā. Aptauja rāda, ka divas trešdaļas mājsaimniecību Latvijā apdrošināšanai tērē līdz 300 eiro gadā, 31% – līdz 100 eiro. Lielāks kļuvis to mājsaimniecību īpatsvars, kas tērē apdrošināšanai vairāk nekā 400 eiro gadā – pašlaik tās ir 15%, bet pirms nepilniem pieciem gadiem tie bija vien 8%. Lietuvā mājsaimniecības apdrošināšanai tērē līdzīgi kā Latvijā, arī tur audzis mājsaimniecību skaits, kas gadā apdrošināšanai tērē vairāk nekā 400 eiro – no 6% līdz 14%.
Igaunijā ir mazāks to mājsaimniecību īpatsvars, kas tērē apdrošināšanai līdz 100 eiro gadā – 22%. Iedzīvotāji Latvijā par svarīgāko apdrošināšanas veidu uzskata veselības apdrošināšanu (63%), savukārt gan Lietuvā, gan Igaunijā kā prioritārā atzīta īpašumu apdrošināšana (60% abās valstīs). Pētījumu par Baltijas iedzīvotāju ieradumiem un attieksmi pret apdrošināšanu "Ergo" veica 2015. gada nogalē. Tajā piedalījās 1500 respondentu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Šādu aptauju "Ergo" veica arī 2011. gadā, un abu pētījumu rezultātu salīdzinājums sniedz interesantus faktus par tendencēm Baltijas valstīs un izmaiņām apdrošināšanas iegādes ieradumos pēdējās piecgades laikā.
Uz sarakstu
