Pedagogi aicina turpināt darbu pie jaunā algu modeļa un nevirzīt to steidzamības kārtā
Kā aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, tā kā joprojām nav ņemti vērā vairāki būtiski iebildumi no sociālo partneru puses, darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta jāturpina un to nekādā gadījumā nedrīkst izskatīt steidzamības kārtā.
Vanaga uzskaitīja, ka, piemēram, lielajās izglītības iestādēs modelis paredz darba algas samazinājumu, kontaktstundu skaita palielinājumu, skolotāju papildus veicamo pienākumu stundu skaita samazinājumu (gatavošanos, rakstu darbu labošanu, individuālo darbu ar skolēniem un klases audzināšanu). Savukārt mazajām izglītības iestādēm piešķirtais amata vienību skaits ir nepietiekams, lai realizētu mācību programmas.
Neadekvāti zems atalgojums tiek paredzēts pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, daļai no atbalsta personāla, kā arī augstskolu un koledžu pedagogiem, uzsvēra pedagogu apvienības.
Izglītības un zinātnes ministrija par LIZDA, LIVA un citu sociālo partneru iesniegtajiem priekšlikumiem norāda, ka vairāki iebildumi nav ņemti vērā, jo to ieviešanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Gan LIZDA, gan LIVA atkārtoti pauda viedokli, ka, pamatojoties uz pilnībā izstrādātu pedagogu atalgojuma jauno modeli, nepieciešams sagatavot darba samaksas paaugstināšanas grafiku, izprotot ierobežotā finansējuma problēmas valstī.
LIZDA vērš uzmanību uz to, ka līdz šim vairāku gadu garumā netika nodrošināts finansējums izglītības jomai tādā apmērā, kā nosaka spēkā esošie normatīvie akti, tāpēc aicina to ņemt vērā arī pie šo Ministru kabineta noteikumu izstrādes.
LIZDA un LIVA uzskata, ka nepieciešams turpināt darbu pie pedagogu atalgojuma jaunā modeļa, kā arī strādāt pie jautājumiem, kas attiecas uz skolu tīkla optimizāciju. Tāpat pedagogu apvienības rosina IZM veidot darba grupu un pārskatīt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju vērtēšanas kritērijus, tāpēc aicina IZM uz konstruktīvāku savstarpējo sadarbību.
IZM rosina jauno pedagogu darba samaksas modeli ieviest tikai nākamajā gadā, turklāt darot to divos atsevišķos posmos.
Modeļa ieviešana valsts profesionālās izglītības iestādēs varētu notikt jau 1.janvārī, bet pašvaldību un privātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs - tikai ar 2016.gada 1.septembri.
Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai valsts budžetā gadā papildus ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro, 2016.gada četriem mēnešiem - 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pašreizējo pedagogu atalgojuma nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem.
Gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, gan arī citi sadarbības partneri, norādot uz izstrādātā modeļa nepilnībām, iestājās par to, ka modeli ieviest šogad nedrīkst, piedāvājot tā ieviešanu pārcelt uz nākamo gadu.
Uz sarakstu
