Notiks dokumentālās filmas "Nāc ar mani padejot" Cēsu pirmizrāde
Kā pilsētas informācijas portālu Cesis24.lv informēja filmas producente Inga Praņevska, filma ir tapusi "X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku" laikā, kad filmēšanas grupa septiņas dienas un naktis sekoja līdzi deju kolektīva vecāko klašu grupai - mēģinājumos, koncertos, Rīgā pavadītajā svētku ikdienā un ballītēs.
No iegūtā materiāla ir radīta 45 minūtes gara dokumentālā filma, kas atspoguļo unikālus notikumus no mūsdienu jauniešu dzīves, tautas deju kolektīva ikdienas un dziesmu un deju svētku aizkulisēm.
Filmas stāts ir par vidusskolēnu deju kolektīvu, kurš dodas uz Jauniešu dziesmu un deju svētkiem. Tas ir viņu piecu gadu atskaites punkts - Latvijas lielākajā kultūras pasākumā viņiem ir jābūt labākajiem.
Atstājuši mājas un vecākus, viņi kopā pavada septiņas dienas un naktis.
Viņiem jau ir 18, viņi nupat pabeiguši skolu, bet viņi nezina, kas viņus sagaida tālāk. Šī viņiem šķiet pēdējā brīvā un skaistā dzīves vasara. Sapņi mijas ar garlaicību, muļķīgi joki ar nopietnām tēmām – kādai tā ir sapņu kāzu kleita, kādam drīz jākļūst par tēvu. Rūpes vienam par otru veido pieķeršanos un pāraug kolektīvā spēkā.
Tādi kā viņi svētkos ir daudzi tūkstoši. Katra jaunieša sajūtas pārvēršas par kopīgiem svētkiem un kopīgu pārdzīvojumu. Svētki kļūst par kaut ko vairāk kā tikai tradīciju.
Kino profesionāļi filmu vērtē atzinīgi, kamēr ar Dziesmu un deju svētkiem saistītajā sabiedrībā tā raisa satraukumu.
"Dzintara Dreiberga filma ir pacietīgs, oriģināls attiecību portrets. Rets dokumentālā kino sasniegums. Humors, detaļas un raksturu kombinācijas parāda deju kā instrumentu, kā nacionālā rakstura paplašinātāju," tā par sava bijušā audzēkņa Baltijas Mediju skolā darbu izsakās režisors un Ņujorkas universitātes (New York University: Tisch School of the Arts) pasniedzējs Boriss Frumins.
Kino žurnāliste un žurnāla "Kino Raksti" galvenā redaktore Kristīne Matīsa par filmu izsakās, kā par "pozitīvi lādētu enerģijas kamolu, kas ļauj uz Dziesmu svētku tradīciju paskatīties no neparasta, bet būtiska rakursa – kā šo tradīciju izjūt, uztur un nes tālāk jaunieši, no kuriem taču visvairāk atkarīga šīs tradīcijas dzīvotspēja. Protams, Dziesmu un deju svētki vidusskolniekiem nav tikai svētsvinīgi patētisks rituāls, lielā mērā tā ir arī iespēja kārtīgi izdauzīties, veselu nedēļu dzīvojot prom no mājām un vecākiem, taču tas ir dabiski, un prieks, ka filma neignorē šīs dzīvās, brīžiem amizantās, brīžiem ļoti nopietnās norises."
Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte Maruta Alpa saka, ka galvenais satraukums ir par to, ka "līdz šim nav veidotas filmas par Dziesmu un deju svētkiem. Šī ir vienīgā un tie ir skolēnu svētki! Tradicionāli svētki tiek parādīti tikai no vienas puses - svētku nedēļā dažās reportāžās, svētku koncertu translācijā. Izveidojies stereotips- viss viegli, skaisti, vienkārši. Neskatoties uz to, ka galvenajiem varoņiem tobrīd ir pilni 18 gadi, vai sabiedrība ir gatava redzēt un pieņemt šādu pavērsienu uz svētkiem un to sagatavošanu. Tajā pašā laikā var noticēt, ka jaunieši netēlo, viņi ir brīvi." Uz ko Talsu puses virsvadītāja papildina: "Iespējams, daudzi jaunieši tagad redzēs, ka nedejo tikai tādi pastalnieki un nūģi, bet tādi paši kā viņi."
Dokumentālais projekts tapis ar Siguldas novada domes, Valsts Kultūrkapitāla fonda un VFS Films atbalstu. Dokumentālo filmu veidojušas studijas Avantis Promo un Video aģentūra. Filmas izrādīšanu atbalsta vizuālās reklāmas ražošanas kompānija ZetaGD.
Uz sarakstu
