Banner 980x90

Neskatoties uz lielo Zemessardzē jaunuzņemto skaitu, vairāki simti no dienesta aizgājuši

Foto: Lita Krone/ LETA
Foto: Lita Krone/ LETA
Neskatoties uz iedzīvotāju interesi par iestāšanos Zemessardzē, vairāki simti zemessargu no dienesta šogad aizgājuši, aģentūrai LETA pastāstīja Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš.

Šogad līdz 1.oktobrim dienestā Zemessardzē iestājušies vairāk nekā 900 cilvēki, kas veido gandrīz divus bataljonus. Vienlaikus nedaudz mazāks skaits cilvēku šo Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu ir pametuši, tāpēc kopējais zemessargu skaits nav būtiski mainījies, tas ir aptuveni 8000 cilvēku, skaidroja Kalniņš.

Iedzīvotāju interese par iestāšanos Zemessardzē pieauga kopš pagājušā gada, kad saasinājās Ukrainas krīze. Šobrīd iedzīvotāju aktivitāte nav mazinājusies, norādīja Kalniņš. "Interese nav mazinājusies, un es par to esmu ļoti priecīgs. Parasti, kā jebkurā nācijā, iedzīvotāju aktivitātei ir uzplaukums, un pēc tam tā pamazām samazinās. Šobrīd esam sasnieguši to skaitlisko sastāvu, ko mēs nekad pa gadu neesam uzņēmuši," norādīja Kalniņš.

Kā galvenos iemeslus Zemessardzes pamešanai viņš min pāriešanu uz profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas struktūrās. Tāpat daļa cilvēku devušies strādāt uz ārzemēm vai arī aizgājuši vecuma un dažādu ģimenes apstākļu dēļ.

Zemessardzes komandieris uzsvēra, ka tagad galvenais uzdevums ir nodrošināt zemessargiem adekvātu apmācību un ekipējumu. "Tad pilsonis būs apmierināts un gandarīts, ka viņš par velti nav tērējis savu laiku Zemessardzē. Nesen sākām ieviest modeli, kas paredz zemessargus iesaistīt nedēļu ilgās nometnēs. Tas ir daudz efektīvāk, tāpēc ka kolektīvu var saliedēt", uzsvēra Kalniņš.

Nākotnē plānots palielināt ne tikai karavīru skaitu, bet arī zemessargu un jaunsargu skaitu. Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.

Viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm ir Zemessardzes stiprināšana. Zemessardzes kaujas spēju attīstības pirmā posma realizācijas rezultātā 2018.gadā paredzēts izveidot 18 paaugstinātas gatavības apakšvienības - 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un četras specializētās vada līmeņa apakšvienības ar aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības, mīnmetēju un inženieru spējām. Paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei Zemessardzē kopumā nepieciešami 70 miljoni eiro.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)