Meklē skolas bēgļu apmācībai; bērni sekmēs valodas apguvi ģimenē

Papule pastāstīja, ka bēgļu apmācībai pamatā tiks izvēlētas skolas, kurās īsteno izglītības programmu latviešu valodā. Patvēruma meklētājiem valsts valodu paredzēts mācīt visai ģimenei kopā, "nedaudz izdalot" bērnus. Plāna autori saskata iespējas izmantot bērnus kā veiksmīgus valodas nesējus, nodrošinot sekmīgāku valodas apguvi ģimenē.

Lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi, ministrija nodrošinās atbalstu skolotājiem, kā arī piedāvās mācību programmas un metodiku. Kā skaidroja Papule, ja bērnu skaits iestādē ir līdz desmit, tad tiktu nodrošināti individuāli mācību plāni, savukārt, ja bērnu skaits pārsniegs desmit, tad būšot nepieciešams izstrādāt jaunu izglītības paraugu. Pilotprojekta veidā mācību programmas varētu tikt pārbaudītas jau gada nogalē.

Sadarbībā ar pašvaldībām tiek diskutēts arī par sociālo pedagogu nodrošināšanu. Tāpat ir sākta sadarbība ar Latvijas Universitātes Arābu studiju programmas studentiem, kuri varētu kļūt par palīgiem vai tulkiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters paskaidroja, ka tulku pakalpojumus koordinēs viņa pārstāvētā ministrija un jau esot apzināti vairāki kultūras centri, kas varētu palīdzēt ar tulkošanu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane atzina, ka bēgļu uzņemšanas plāna izmaksas ir samazinātas līdz 14,9 miljoniem eiro, taču tās joprojām esot indikatīvas, jo daudzi pasākumi tiks finansēti "tikai pēc fakta", turklāt nav zināms, cik daudz patvēruma meklētāju izvēlēsies palikt Latvijā. Plāna izmaksas veidos Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, ministriju budžets un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Pētersone-Godmane atturējās precīzi minēt, uz kā rēķina rasts aptuveni pusmiljona eiro izmaksu samazinājums, taču viens no punktiem ir koalīcijā lemtais par bēgļu pabalstu samazināšanu no 256 uz 130 eiro.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme informēja, ka pēc bēgļa statusa saņemšanas LM šiem cilvēkiem nodrošinās tos pašus atbalsta pasākumus, kuri tiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Ja bēglis saņems minimālo darba algu, viņš varēs pretendēt uz valsts nodrošinātajiem pabalstiem. LM valsts sekretāre uzsvēra, ka ministrija neplāno radīt jaunus pasākumus bēgļu atbalstam, lai lieki netērētu pieejamo finansējumu.

Jaunzeme atzīmēja, ka bēgļu atbalstam iztērētie līdzekļi paliks tepat Latvijā, jo to faktiski saņems Latvijas uzņēmēji.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa pastāstīja, ka pēc ierašanās Muceniekos tiks pārbaudīta bēgļu veselība - vai viņiem nav kāda infekciju slimība, tostarp HIV un AIDS, kā arī tiks novērtēta šo cilvēku mentālā veselība. Neatliekamā, primārā un sekundārā veselības aprūpi bēgļiem tiks apmaksāta "pēc notikuma fakta". Šāda shēma paredzēta, jo šobrīd nav iespējams prognozēt bēgļu vajadzības šajā jomā. Zvidriņa uzsvēra, ka radušies izdevumi neietekmēs Latvijas iedzīvotājus.

Lielpēters savukārt informēja, ka Kultūras ministrija palīdzēs izglītot NVO un pašvaldību pārstāvjus jautājumā par patvērumu meklētāju uzņemšanu, jo šīs iestādes būs tās, kas tālāk strādās ar patvērumu meklētājiem. Tāpat ministrija apņēmusies apzināt un koordinēt sabiedrības iniciatīvas, lai informāciju par iespējamo atbalstu nogādātu līdz patvērumu meklētājiem.

Liepēters pastāstīja, ka viņa pārstāvētā ministrija jau šogad sāks īstenot pilotprojketu, strādājot ar tiem cilvēkiem, kuri jau atrodas Muceniekos. Ministrijas uzdevums būs sagatavot informācijas paketi, ar kuru tālāk strādās mentori un konsultanti.

Valdība šodien plāno apstiprināt Iekšlietu ministrijas (IeM) vadītās darba grupas precizēto patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, kura īstenošanai divos gados kopumā nāktos tērēt 14,9 miljonus eiro, un 8,4 miljoni eiro no šīs summas būtu jārod nacionālajā budžetā, liecina plāna projekts.

Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, un tagad tās par 459 415 eiro samazinājušās, līdz ar to kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā ir 14 994 027 eiro. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 468 521 eiro apmērā.

Lai arī jau 29.septembrī valdība konceptuāli atbalstīja plānu, koalīcijas iebildumu dēļ tā galīgā pieņemšana aizkavējusies par vairākām nedēļām.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.

Uz sarakstu