Izsludināts konkurss uz DVI direktora amatu

Pretendentam ir nepieciešams maģistra grāds tiesību zinātnē vai vadības zinību jomā, vismaz piecu gadu darba pieredze vadošā amatā, vismaz divu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par fizisko personu datu aizsardzību un citiem inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, labas zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, labas zināšanas administratīvajās tiesībās un procesā, tāpat pretendentam jābūt izpratnei par valsts pārvaldes uzbūvi, darbības pamatprincipiem un budžeta plānošanu.

Kā prasība noteikta arī nevainojama reputācija.

Pretendentiem kopā ar pieteikuma dokumentiem ir jāiesniedz savs redzējums par DVI prioritātēm un attīstību.

Izsludinot šo konkursu, tiek gaidīts pārmaiņu līderis - cilvēks, kurš gatavs jauniem izaicinājumiem, nebaidās uzņemties atbildību un īstenot valstiskas reformas, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Ar šo Valsts kancelejas izsludināto konkursu sākas jaunā centralizētā valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlase, uzsver Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Viņš vakantajam amatam aicina pieteikties gan valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus, gan arī privātajā sektorā strādājošos.

Konkurss noritēs trīs kārtās, kur pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendenta atbilstību obligātajām prasībām. Otrā jeb mutiskā daļa būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes vērtībām, zināšanu pārbaude par valsts pārvaldes darbību un iestādes pamatprincipiem, kā arī pretendents prezentēs vīziju par iestādes nākotnes prioritātēm. Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti vērtēs pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, pārmaiņu vadību, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu, organizācijas vērtību apzināšanos, orientāciju uz attīstību.

DVI direktora mēnešalga ir no 1821 eiro līdz 1917 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kā ziņots, oktobrī valdība nolēma ar nākamā gada 1.janvāri no amata atbrīvot DVI vadītāju Signi Plūmiņu saistībā ar amata pilnvaru beigšanos.

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrijas ieskatā Plūmiņa neesot nodrošinājusi pietiekamu iekšējo kontroli pār normatīvo aktu aktualizāciju, līdz ar to pastāv normatīvo aktu nepareizs piemērošanas risks un risks, ka plānošanas dokumenti netiek pietiekami koordinēti, nenodrošinot plānoto darbību pēctecību.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), izvērtējot Plūmiņas darbību, konstatējis, ka Valsts kontrole 2012.gada vēstulē norādīja, ka Plūmiņa, pieņemot lēmumu par savu komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, nav ievērojusi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktās prasības.

Uz sarakstu