IZM nepretendēs uz šogad nozarei budžetā rezervētajiem trim miljoniem eiro
Kā aģentūrai LETA norādīja IZM pārstāve Ilze Salna, ministrija 2015.gadam papildu finansējumu no valsts budžeta pedagogu atalgojumam nepieprasīs. Savukārt par finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam, kad paredzēts ieviest jauno algu modeli, IZM nevar sniegt garantijas un solījumus, jo "IZM vai izglītības un zinātnes ministrs vienpersoniski nepieņem lēmumus par naudas sadali valstī".
IZM gan uzsver, ka pieprasījums papildu finansējumam nākamajam gadam iesniegts jauno politikas iniciatīvu kontekstā. Salna norādīja, ka izglītību kā vienu no prioritātēm arī budžeta konsolidācijas apstākļos ir minējusi valdība, ja ministrija piedāvās strukturālas reformas, un jaunais modelis to piedāvājot.
Vaicāta, vai pedagogu atalgojuma modeļa atlikšana nozīmē, ka vēl gadu skolotāji var negaidīt pozitīvas pārmaiņas, Salna pauda, ka solījums skolotājiem bija, ka IZM ne vēlāk kā līdz mācību gada beigām informēs par modeļa ieviešanas plānotajiem termiņiem. Patlaban pedagogus, skolu vadītājus un pašvaldības pārstāvošās organizācijas prasa vēl turpināt saskaņošanu un ieviest modeli no 2016.gada 1.septembra, tostarp, lai pašvaldības un skolas varētu sagatavoties modeļa ieviešanai un paredzēt nepieciešamos līdzekļus pašvaldību budžetos, uzsvēra Salna.
Skaidrojot, kādas ir reālās domstarpības, par kurām IZM un iesaistītās puses nevar vienoties, Salna uzsvēra, ka ministrijas, valdības un sociālo partneru viedoklis par sistēmas reformu nepieciešamību saskan. Apkopojot partneru viedokļus un ieteikumus, ministrija sagatavojusi modeli, kura ieviešanai nepieciešami papildu 31,5 miljoni eiro gadā. Papildus šai summai pašvaldībām būs nepieciešams finansējums pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumam. Šis finansējums ir pašvaldību budžetu daļa, nevis IZM budžets, uzsvēra Salna.
Viņa skaidroja, ka IZM normatīvo aktu projektā nav iekļāvusi vairākus partneru ieteikumus, kas saistīti, piemēram, ar darba laika procentuālo sadalījumu starp mācību stundām un atbalstu skolēniem, papildu apmaksu par mācību stundu vadīšanu skolu direktoriem, prasību noteikt augstākas amata algu likmes skolotājiem, nekā patlaban paredzētos 760-1000 eiro par 36 stundu darba nedēļu, prasību vēl vairāk palielināt finansējumu logopēdiem, psihologiem, karjeras konsultantiem. Visu šo ierosinājumu īstenošanai nepieciešams vēl lielāks valsts budžeta finansējums.
Šīs nedēļas sākumā ar partneriem ir paredzētas saskaņošanas sanāksmes, kurās turpināsies diskusijas par sagatavoto normatīvo aktu paketi.
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa piedāvājumu valdība varētu izskatīt 16.jūnija sēdē, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).
IZM rosina jauno modeli ieviest tikai nākamajā gadā, turklāt darot to divos atsevišķos posmos, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.
IZM joprojām turpina konsultācijas ar partneriem, un jūnija sākumā paredzēts Ministru kabinetā iesniegt apstiprināšanai normatīvo aktu paketi jaunā modeļa ieviešanai. Tomēr ieviešana nu netiek plānota šogad, kā bija paredzēts pirms tam, bet gan nākamgad.
Modeļa ieviešana valsts profesionālās izglītības iestādēs varētu notikt jau 1.janvārī, bet pašvaldību un privātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs modeļa ieviešana notiktu tikai ar 2016.gada 1.septembri.
Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai valsts budžetā gadā papildus ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro, 2016. gada četriem mēnešiem - 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pašreizējo pedagogu atalgojuma nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem.
Gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, gan arī citi sadarbības partneri, norādot uz izstrādātā modeļa nepilnībām, iestājās par to, ka modeli ieviest šogad nedrīkst, piedāvājot tā ieviešanu pārcelt uz nākamo gadu.
Uz sarakstu
