Grava: Vidzemē peldbaseinam "Rifs" konkurentu nav
Vai esat novērojuši kas ir Jūsu klienti - no kuriem novadiem vai pilsētām viņi ierodas?
Protams, pamatā tie ir cēsinieki un Priekuļu novada iedzīvotāji, kuri ir aktīvākie apmeklētāji darba dienās. Sestdienās un svētdienās pie mums brauc no visa Vidzemes reģiona - Valmieras, Rūjienas, Limbažiem, Smiltenes utt. Aprunājoties, cilvēki arī atzīst, ka braucot tuvāk vai tālāk ieplānojuši iegriezties arī pie mums, kas ir patīkami.
Kā vērtējat konkurenci tirgū?
Vidzemes pusē nav jūtama konkurence, jo nav tāda kompleksa ar baseiniem, trenažieriem, solāriju un citiem pakalpojumiem kā mums. Esmu dzirdējis, ka Valmierā plāno būvēt baseinu blakus Olimpiskajam centram. Tas gan varētu ietekmēt arī mūsu darbību – apmeklētāju skaitu. Taču situācija nebūs līdzvērtīga, jo tā būs pašvaldības dotēta iestāde, kura konkurēs ar cenām.
Kāda ir Jūsu pieredze piedāvājot jaunus pakalpojumus?
Jā, cilvēki ir ieteikuši un joprojām iesaka kādus pakalpojumus viņi vēl labprāt izmantotu mūsu baseina kompleksā, taču mēs ļoti izvērtējam pieprasīto pakalpojumu un to apmeklētību. Ir izteiktas vēlmes, piemēram, par kriosaunas uzstādīšanu vai kāda papildus pirts veida uzstādīšanu. Neilgu laiku baseinā ir jaunums - zumbas deju nodarbības, kas pagaidām apmeklētājus piesaista ar patiešām lielu interesi.
Kā vērtējat pašvaldības iesaisti un atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā?
Jāsāk jau ar to, ka toreiz, kad pašvaldība pateica, ka nevarēs par saviem līdzekļiem uzbūvēt baseinu, mēs vienojāmies, ka es uzbūvēju, bet pašvaldība nodrošinās peldētājus. Kad baseins vērās vaļā, tad pašvaldība pateica, ka viņi nevar ieguldīt naudu privātā biznesā.
Jau piecus gadus mums ir līgums ar pašvaldību, kur sadarbībā ar mums, skolas programmā ir iekļauta peldētapmācība. Pēc izglītības sistēmas likuma skolās attiecīga vecumposma bērniem pēc izvēles ir jāapgūst konkrētas iemaņas peldēšanā, slēpošanā vai slidošanā. Par cik baseins ir brīvi pieejams, tas šādiem mērķiem arī tiek izmantots.
Cēsīs ir vecais PSRS laika atpūtas komplekss "Cīrulīši", vai nav bijis piedāvājums to atjaunot?
"Cīrulīši" pieder kādam privātīpašniekam, no kura piedāvājumu nav, taču uzņēmējs Juris Žagars ir izteicis sadarbības piedāvājumu. Būtu ideāli, ja Žagarkalnu varētu pabīdīt tuvāk baseinam vai otrādāk. Ja atjaunotu "Cīrulīšu" kompleksu, kur blakus atrodas slēpošanas kalns, to varētu pārvērst par milzīgu atpūtas un izklaides centru, bet nesaskatu jēgu renovēt to daļēji, drīzāk to vajadzētu pamatīgi atjaunot, kas prasītu lielus finanšu ieguldījumus. Šobrīd nav tā sajūta, ka ieguldītos līdzekļus būs iespējams tik ātri atgūt.
Kā vērtējat uzņēmējdarbības attīstību Cēsīs - Priekuļos?
Nevarētu teikt, ka ekonomiskā augšupeja nav, pamazām to izjūt. Cilvēkiem maksātspēja ir augusi, taču arī izmaksas ir palielinājušās. Skatoties no sava uzņēmuma redzējuma - pieaug maksa par gāzi, elektrību utt. Pirms krīzes gadiem "Fenikss Z.G." nodarbojās ar kokapstrādi, bija galdniecība, ražojām ādas mēbeles, bet vienā brīdī viss apstājās. Grūti pateikt, kura ir tā uzņēmējdarbības niša, kuru šobrīd vajadzētu attīstīt. Manuprāt, Cēsu un Priekuļu pašvaldībām atšķiras vīzija par to, kādus uzņēmumus vajadzētu attīstīt. Priekuļos jau ir biatlona trase, divi stadioni, mēs ar savu piedāvājumu, kas Cēsīs nav. Domāju, ka abām pašvaldībām sadarbojoties varētu attīstīt ar sportu saistītu uzņēmējdarbības virzienu.
Vai grūtības sagādā kvalificēta darbaspēka atlase?
Ar darbinieku atlasi ir diezgan grūti. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka daudzi spējīgie darbinieki ir aizbraukuši uz ārzemēm. Jau tad, kad cilvēks nāk pieteikties darbā, var redzēt vai viņš varēs tikt galā ar pienākumiem vai nē. Iespējams, ka pabalstu sistēma ir pieradinājusi sabiedrību nestrādāt. Ja runājam par kvalificēto darba spēku - treneri, fitnesa speciālisti, tad jāsaka, ka šie speciālisti strādā patstāvīgi kopš kompleksa atvēršanas brīža. Šobrīd ir nākusi klāt vēl viena deju pasniedzēja, kas piedāvā zumbas nodarbības.
Vai nozarē jūtama vispārējā ekonomiskā augšupeja?
Ja salīdzinām apmeklējumu tā saucamajos krīzes gados, tad - jā, apmeklējums ir pieaudzis. To sākām izjust jau pagājušajā gadā. Līdz ar apmeklētāju skaita pieauguma, ir doma, ka vajadzētu turpināt attīstīties, kaut ko būvēt klāt, bet ekonomiskā situācija vēl nav atveseļojusies tik tālu, lai šos plānus realizētu tuvākajā laikā. Es varu uzcelt divus baseinus, bet cilvēku skaits no tā nemainīsies, jo mums ir patstāvīgie apmeklētāji, kuri praktiski nemainās un tie, kas atbrauc nedēļas nogalēs, ekskursijās utt.
Vai Jūs vēlreiz uzsāktu uzņēmējdarbību, ņemot vērā pašreizējo pieredzi un zināšanas?
Noteikti jā! Varbūt nedaudz savādāk - mazliet gudrāk, ņemot vērā šā brīža pieredzi. Tā ir drošības sajūta un reizē atbildība, ka uzņēmumam veiksies tik labi, cik veiksmīgi tu pats to veidosi.
Kādas ir pēdējā laika aktualitātes nozarē kopumā? Kādas ir būtiskākās problēmas?
Izņemot "Ķeizarmežu", es esmu vienīgais privātais publiskā baseina īpašnieks Latvijā. Pārējie ir pašvaldību dotēti peldbaseini, kuri katru gadu no pašvaldību budžeta saņem finansējumu, kas viņiem dod iespēju ieguldīt attīstībā, jaunos pakalpojumos un darbinieku algās. Man neviens nepiešķir budžeta līdzekļus.
Esmu saņēmis zvanu no Valsts ieņēmumu dienesta par to, ka, salīdzinoši ar citiem nozares uzņēmumiem, mūsu darbiniekiem ir zemāks atalgojums, taču, ja man papildus tiktu piešķirts finansējums, arī mēs varētu atļauties darbiniekiem paaugstināt atalgojumu, tādēļ uzskatu, ka mūs nav īsti pareizi salīdzināt ar pašvaldību dotētiem uzņēmumiem.
Uz sarakstu
