ES ārkārtas Vides padomē Latvija aizstāv savas intereses
Piektdien, 18.septembrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars pārstāvēja Latviju Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Vides ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Tās laikā tika panākta vienošanās par ES nostāju, gatavojoties Klimata pārmaiņu konferencei, kas šā gada beigās notiks Parīzē. Tās laikā plānots panākt vienošanos par jaunu, visām pasaules valstīm saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc 2020.gada.
Dalībvalstis vienojās par jaunajā nolīgumā potenciāli pasaulei globāli nosakāmo ilgtermiņa mērķi klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tika atbalstīta nepieciešamība nodrošināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoma maksimuma sasniegšanu līdz 2020.gadam, vismaz 50% samazinājuma panākšanu līdz 2050.gadam (salīdzinot ar 1990.gadu) un emisiju pietuvināšanu nulles līmenim līdz 2100.gadam. ES dalībvalstis bija vienisprātis, ka visām iesaistītajām pusēm ilgtermiņā ir jātiecas uz ilgtspējīgu klimata neitralitāti un noturīgumu pret klimata pārmaiņām.
Ņemot vērā pagaidām starptautiski nepietiekamās valstu apņemšanās SEG emisiju samazināšanai, tika nolemts starptautiskajās sarunās paust priekšlikumu, ka visām pasaules valstīm katrus 5 gadus būtu jāiesniedz esošās, aktualizētas esošās vai arī jaunas apņemšanās un ka iesniedzamās apņemšanās nedrīkst būt mazāk ambiciozas kā iepriekšējās.
Sanāksmes laikā norisinājās arī diskusijas par jautājumiem saistībā ar finansējumu attīstības valstīm klimata pasākumu īstenošanai. Latvija, līdzīgi kā virkne citu valstu, izteica bažas par ES nostājā iekļauto vēstījumu, ka Klimata pārmaiņu konferencei ir jābūt ar konkrētu vēstījumu klimata finansējuma jautājumos par nabadzīgo un pret klimata pārmaiņām īpaši jūtīgo valstu finansiālam atbalstam to pārejā uz oglekļa mazietilpīgu attīstību un noturības pret klimata pārmaiņām veicināšanā.
Tavars sanāksmē uzsvēra, ka: "Jāņem vērā dažādu valstu iespējas, jo, piemēram, Latvijai ir ierobežotas iespējas piedalīties šādu pasākumu finansēšanā". Ņemot vērā starptautisko sarunu dinamiku E. Tavars arī norādīja, ka "finansējuma jautājums nedrīkst tikt izcelts pārāki pār citiem jaunā nolīguma elementiem. Finansējums ir instruments mērķa sasniegšanai, nevis mērķis pats par sevi".
Latvija akcentēja, ka tās ieskatā klimata finansējuma jautājumi ir Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) kompetencē, un šobrīd spēkā ir 2014.gada 7.novembrī apstiprinātā ES nostāja šajā jautājumā. Diskusijas noslēgumā Luksemburgas prezidentūra atzina, ka patiešām par klimata finansējuma jautājumiem vēl nepieciešamas diskusijas ECOFIN.
Atgādinām, ka Latvijas prezidentūras laikā (2015.gada 6.martā) ES Vides ministru padomē tika panākta vienošanās par ES ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanai pēc 2020.gada. Padomē tika apstiprināts ES un tās dalībvalstu iesniegums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam par ES Iecerētajām nacionāli noteiktajām saistībām (INDC) attiecībā uz emisiju samazināšanu. Tas paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas emisijas samazinās par 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
Sagaidāms, ka jaunais nolīgums, ko plānots apstiprināt Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē no 2015.gada 30.novembra līdz 11.decembrim, kļūs par šobrīd spēkā esošā Kioto protokola aizstājēju. Tas nodrošinās klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada tā un, ņemot vērā arī zinātnieku viedokli, Eiropas Savienība uzskata, ka jaunajam nolīgumam ir jāierobežo pasaules vidējās temperatūras pieaugums 2oC robežās.