Eksperti: VID konstatētās neatbilstības deputātu kandidātu deklarētajos datos vēlēšanas neietekmēs

Foto: Fotolia
Foto: Fotolia

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatētās neatbilstības Saeimas deputātu kandidātu deklarētajos datos savas nekonkrētības dēļ vēlēšanas neietekmēs, šādu uzskatu aģentūrai LETA pauda aptaujātie eksperti.

Pētījumu centra SKDS vadītājs sociologs Arnis Kaktiņš aģentūrai LETA atzina, ka katrs informācijas fragments vēlēšanu rezultātus kaut kā ietekmējot, tādā kontekstā arī VID paziņojums varētu kaut ko ietekmēt. Tomēr VID informācija neesot konkrēti vērsta pret vienas vai otras partija kandidātiem, tādēļ tai arī neesot konkrētas ietekmes.

"Vai tad šādas informācijas dēļ cilvēki neies uz vēlēšanām? Ja visi pārmetumi būtu pret kādu partiju, tad varētu spekulēt par to, kas notiktu," norādīja Kaktiņš.
Sociologs arī skaidroja, ka nez vai kāds cilvēks šādu informāciju uztvertu kā kaut ko sensacionālu un negaidītu, turklāt kopējā priekšvēlēšanu troksnī, kas esot diezgan lies, šādu vispārīgu informāciju ir grūti pamanīt. "kaut kas par visiem kopā nav nekas," atzina Kaktiņš.

Arī sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA atzina, ka ar šādiem vispārīgiem datiem nez vai Latvijā kādu varētu uztraukt. "Tas ir kā vidējā temperatūra slimnīcā," viņa piebilda.
Pēc Kažokas domām, šādai informācijai būtu nozīme, ja tiktu norādīts, cik tieši lielas ir šīs neatbilstības un kuru partiju pārstāvjiem tās ir. "Tad arī būtu pamats satraukties un tad varētu tikt atstāts iespaids uz vēlēšanām. Tagad nekāda dramatiska iespaida nebūs."

Runājot par deputātu kandidātu daudzmiljonu parādsaistībām, "Providus" pētniece atzina, ka par tām grūti spriest pēc vidējiem cipariem, nezinot, cik kurš kandidāts tieši ir parādā. Pēc viņas domām, VID vajadzējis vēlētājiem dot noderīgāku informāciju, datus diferencējot un atklājot, kuriem kandidātiem ir vislielākie parādi un neatbilstības deklarācijās, tādējādi dodot reālu pamatu šaubām - vai kandidāts pēc iekļūšanas Saeimā nodarbosies vairāk ar valsts vai savu privāto finanšu problēmu risināšanu.
Kā ziņots, pārbaudot kopumā 1235 Saeimas deputātu amata kandidātu sniegtās ziņas, VID 246 kandidātu valsts amatpersonas deklarācijās konstatējis neatbilstības starp datiem, kas sniegti Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un Ieņēmumu dienestam, aģentūru LETA informēja VID Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Grīnberga.

VID pārstāve norādīja, ka šo informāciju Ieņēmumu dienests turpina vērtēt, pieļaujot, ka daļā gadījumu datu neatbilstības veidojušās, jo amatpersonas deklarācijā ziņas jāsniedz pēc stāvokļa uz 31.decembri, bet CVK - pēc stāvokļa uz 1.janvāri.
VID pārstāve informēja, ka par 45 deputāta amata kandidātiem VID pārbaudes rezultātā radušās aizdomas par nereģistrētu saimniecisko darbību, proti, nekustamo īpašumu iznomāšanu.
VID secinājis, ka 891 kandidāts ir deklarējis kaut vienu nekustamo īpašumu, kas nozīmē to, ka nekustamajam īpašumam ir arī uzturēšanas izmaksas, tomēr 115 kandidātu un īpašnieku deklarētie ienākumi ir mazāki pat par iztikas minimumu.

Kā piemēru VID pārstāve minēja to, ka 15 kandidātiem 2009.gadā vispār nav deklarēto ienākumu, 49 kandidātiem deklarētie ienākumi 2009.gadā ir mazāki vai vienādi ar 1000 latiem gadā, 51 kandidātam deklarētie ienākumi 2009.gadā ir lielāki par 1000 latiem, bet zemāki par 2000 latiem gadā.
No 87 kandidātiem, kuri ir deklarējuši, ka iznomā savu nekustamo īpašumu citām personām, 45 kandidāti nav reģistrējuši saimniecisko darbību VID.

Savukārt 14 kandidāti no tiem, kuri ir reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji, nav deklarējuši ieņēmumus no veiktās saimnieciskās darbības. Rezultātā 59 kandidāti nav deklarējuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības par nekustamā īpašuma iznomāšanu.
Šīm personām saimnieciskās darbības nereģistrēšanas gadījumā, iznomājot nekustamo īpašumu, tiks pieprasīts reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un deklarēt visus gūtos ienākumus, kā arī samaksāt nodokļus.

Gūto ieņēmumu no nekustamo īpašumu iznomāšanas nedeklarēšanas gadījumā personas tiks aicinātas veikt labojumus gada ienākumu deklarācijā. Potenciāli tas būs jādara 14 personām.
Grīnberga informēja, ka potenciāli 118 personām varētu nākties iesniegt papildus deklarāciju un veikt nodokļu auditu, ja VID konstatēs, ka kandidātu izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus. VID pieprasīs gada ienākumu deklarāciju, ja tāda nav iesniegta, un papildu deklarāciju, kā arī vēlāk izvērtēs, kurām no šīm personām būs nepieciešams veikt nodokļu auditu.

Saņemot papildu deklarācijas, tiks analizēta arī informācija par tām personām, kuras aizņēmumu gadījumā papildu deklarācijās deputātu kandidāti būs uzrādījuši kā aizdevējus vai šīm personām izdevumi nepārsniedz deklarētos ienākumus.