Eksperti: Ķīnas tirgus ir daudzsološs, taču nepieciešama rūpīga tā izpēte
"Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija," sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.
Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.
"Ķīnā viss ir iespējams, un ļoti daudz kas neiespējams.Ķīnieša uztverē pasaule ir kā aplis - viss iet uz priekšu, bet atgriežas pie sākotnējā punkta. Ja darījums nenotiek šodien, tas var notikt rītdien kādu jums nezināmu iemeslu dēļ," viņa piebilda.
Pēc LIAA informācijas, 2014.gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu bija 501 miljons eiro, kas ierindoja Ķīnu 15.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Ķīnu sasniedza 111,9 miljonus eiro, kas veido 0,8% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 389,1 miljonu eiro, kas veido 2,6% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2013.gadu eksports palielinājās par 37%, bet imports - par 5%. 2014.gadā Ķīna bija Latvijas 22.nozīmīgākais eksporta un 10.nozīmīgākais importa partneris.
Neatstarojošā stikla pārklājuma ražotāja "Groglass" pārdošanas un mārketinga direktors Artūrs Rožkalns norādīja, ka sadarbībā ar Ķīnu ir jābūt pacietīgiem, jo lēmumus ķīnieši pieņem apdomīgi. Klientam no Ķīnas ir svarīgi, ka tiek uzklausītas viņa vēlmes un vajadzības, iespēju robežās pielāgojot produktu.
Pasaules bankas vecākais ekonomists Kārlis Šmits iesaka mainīt fokusu no "Ražots Latvijā" uz "Radīts Latvijā", jo Ķīnā visu var saražot ļoti lēti.
Dodoties iekarot šo tirgu, ir jākonkurē ar kvalitāti, jo, visticamāk, ar cenu nevarēsim konkurēt. Mūsu gadījumā augsta produkta kvalitāte ir viennozīmīgi svarīgākais faktors, ko klients sagaida, pauda Rožkalns.
Pēc viņa teiktā, labākais veids kā satikt potenciālos klientus no Ķīnas, ir piedalīties starptautiskās izstādēs – tajās vienmēr ir apmeklētāji no šīs valsts, kuri runā arī angļu valodā. Savukārt, piedaloties izstādē Ķīnā, gan jārēķinās ar tulka nepieciešamību.
"Mēs klientus Ķīnā visbiežāk iegūstam, balstoties uz ieteikumiem. Turklāt ķīnieši aktīvi darbojas e-vidē un seko tam, ko uzņēmumi publicē savās mājas lapās. Mums vēl ir daudz ko darīt, lai pielāgotu savus mārketinga materiālus Ķīnas klientam, taču esam jau tos publicējuši internetā un nodrukājuši produktu brošūras. Tajās esam norādījuši īstenotos projektus un klientus, kas izmanto mūsu produkciju - ķīniešiem tas ir svarīgi," klāstīja Rožkalns.
Savukārt e-pasta mārketinga pakalpojumu sniedzēja "Mailigen" līdzdibinātājs Artūrs Bernovskis akcentēja - lai ieietu Ķīnas tirgū, uzsvars jāliek uz internetu - tas ir kanāls klientu uzrunāšanai, jo Ķīna ir pirmajā vietā pasaulē pēc interneta lietotāju skaita.
"Veiksmīgai Ķīnas tirgus apgūšanai galvenais, kas nepieciešams, ir spēcīga lokālā Ķīnas komanda vai vietējais partneris Ķīnā, kā arī zināšanas interneta mārketingā, kur liels uzsvars ir uz sociālo tīklu mārketingu. Produktam, kas tiek piedāvāts Ķīnas tirgū, ir jābūt lokalizētam un piemērotam vietējām kultūras īpatnībām," minēja Bernovskis.
Jārēķinās arī, ka Ķīnā ir liela birokrātija un interneta vide tiek īpaši aizsargāta. Lai varētu produktu pārdot Ķīnā, ir jāsaņem speciālās licences un sertifikāti, kuru iegūšana var aizņemt trīs līdz sešus mēnešus, viņš piemetināja.
Piektdien Rīgā norisinājās Otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas pulcēja teju 200 dalībnieku no 15 pasaules valstīm, tostarp augsta līmeņa latviešu izcelsmes uzņēmējus un profesionāļus no Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Ķīnas, un Saūda Arābijas.
Foruma centrālās tēmas bija Latvijas eksporta tirgu diversifikācija, iziešana jaunos tirgos un uzņēmējdarbības kultūras stiprināšana valsts tautsaimniecības izaugsmei.
Uz sarakstu
