Eksperte: Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns neveicina aizceļojušo atgriešanos
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns neveicina aizceļojušo atgriešanos, pirmdien, 7.septembrī, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Īrijā strādājošā ziņu portāla "www.baltic-ireland.ie" redaktore Inguna Mieze.
Viņa atzina, ka teju visi ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir dzirdējuši par reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu un daļa uz to raugās ar cerībām, taču daļa to uzskata par vienkārši papīru.
Arī Mieze pauda skepsi par šo plānu. "Vai plāns ir tas, kas liek atgriezties? Ir lielas šaubas," piebilda eksperte. Pēc viņas teiktā, aizbraukušajiem latviešiem, lai pieņemtu lēmumu atgriezties Latvijā, algas jautājums nav tik būtisks kā stabilitāte - nodokļu, atalgojuma un valsts kopējās situācijas.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs raidījumā informēja, ka līdz šim ir ieviesta daļa no reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā ietvertajiem pasākumiem, piemēram, izveidota vietne portālā "www.latvija.lv", Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) plašāk informē par nepieciešamajām darbavietām, Valsts kanceleja īsteno programmu "Darbs valsts pārvaldē", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir sākusi sadarboties ar Latvijas uzņēmējiem utt. Taču kā negatīvo Barānovs minēja faktu, ka vēl nav izveidota vienas pieturas aģentūra personām, kuras atgriezušās.
Savukārt NVA vadītāja Inese Kalvāne informēja, ka kopš reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna ieviešanas NVA ir paplašinājusi CV vakanču portālu, kas pērn tika apmeklēts četrus miljonus reižu, bet skatījumu skaits no citām valstīm, galvenokārt Lielbritānijas, bija ap 90 000.
Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Aldis Austers pauda uzskatu, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna aktīvākā ieviešanā trūkst politiskās gribas. Viņš atzina, ka reemigrācijas jautājumu kā būtisku izvirzīja bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, taču nākamie ekonomikas ministri vairs neturpināja aktīvu šī plāna virzību.
Pēc Austera domām, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns vairs nav Ekonomikas ministrijas darba kārtībā, bet gan nodots kā plānošanas dokuments citām ministrijām, piemēram, Kultūras un Ārlietu ministrijai.
2012.gadā Ekonomikas ministrija reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes projektam izveidoja komandu un par tās vadītāju izraudzījās "Providus" Eiropas politikas pētnieci Akuli.
Plānā ir paredzēti vairāki virzieni reemigrācijas veicināšanai, piemēram, dažādi pabalsti, bērnu vienkāršota reģistrēšana izglītības iestādēs, repatriantu statusa saņēmēju loka paplašināšana, latviešu valodas apmācība.
Uz sarakstu
