Deputāti atbalsta ieceri bargāk sodīt bankas par noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu
Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā palielināt bankām piemērojamo maksimālo soda naudu no 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem pārskatiem. Vienlaikus arī palielināts iespējamais maksimālais soda naudas apmērs no 142 300 eiro līdz pieciem miljoniem eiro. Grozījumi paredz, ja 10% no kopējā gada apgrozījuma ir mazāk par pieciem miljoniem eiro, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs tiesīga uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro.
FKTK būs tiesīga piemērot par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro.
Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz izvērstāk paskaidrot, ka piecu miljonu eiro soda naudu atbildīgajai personai un bankai soda naudu līdz 10% no apgrozījuma varēs piemērot par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kas attiecas uz klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas un līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu vai normatīvo aktu prasībām attiecībā uz starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām, kas nosaka finanšu ierobežojumus.
Saeima atbalstīja arī deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikumu, kas paredz banku samaksātās soda naudas, kas piemērotas par pārkāpumiem noziedzīgas naudas atmazgāšanā, novirzīt Ekonomikas attīstības programmai, nevis kopējā valsts budžeta katlā.
Uz sarakstu
