Cēsu kauju imitācija pulcē vairākus simtus skatītāju
Pirmdien, 22.jūnijā, Cēsu kauju 96.gadadienā, kauju imitācija pašā pilsētas sirdī pulcēja vairākus simtus visdažādāko paaudžu skatītāju, pilsētas informācijas portālu Cesis24.lv informēja Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots.
Dienas pasākumi sākās ar svinīgu ziedu nolikšanu Vienības laukumā – Uzvaras pieminekļa pakājē un noslēdzās Pirtsupītes gravā tieši blakus Cēsu Pils parkam, kur, godinot vēsturi un kritušo varoņu piemiņu, tika izspēlēta Cēsu kauju epizodes rekonstrukcija.Imitācijas tapšanā piedalījās gandrīz simts rekonstrukcijas entuziasti, kuri, ģērbušies autentiskos Pirmā Pasaules kara militārajos formastērpos un apgādājušies ar tiem laikiem raksturīgu uzkabi, izspēlēja gan apšaudes, gan lielgabalu kauju, gan tuvcīņas epizodes. Kaujas rekonstrukcija tāpat kā pirms 96 gadiem noslēdzās ar latviešu - igauņu vienību pilnīgu uzvaru.
Rekonstrukciju vēroja arī Igaunijas vēstnieks Latvijā Tenis Nirks, kurš šādu vēstures pieminēšanas veidu un formātu nosauca par "izcilu ideju". Igaunijā Cēsu jeb Võnnu kauju uzvaras dienu svin 23.jūnijā, katru reizi citā Igaunijas vietā rīkojot militāru parādi. Šogad tā notiekot Hījumā. "Mūsu tautas bija un ir vienotas. Mēs cīnījāmies kopā, un šī atmiņa ir svarīga visiem – gan Latvijā, gan Igaunijā," uzsvēra vēstnieks.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pateicās kaujas rekonstrukcijas iniciatoram – uzņēmējam un sabiedriskajam aktīvistam Renāram Sproģim – par ideju un degsmi idejas realizēšanā.
"Šis pasākums kārtējo reizi pierāda, ko cēsnieki spēj paveikt entuziasmu. Šādas kauju rekonstrukcijas ne vien ir unikāls veids, kā godināt vēsturi, bet, iespējams, arī vairāk mudinās jauno paaudzi to izzināt, tādēļ prieks, ka varējām ko tādu rīkot un piedzīvot pašā Cēsu centrā, tik daudz skatītāju klātbūtnē" piebilda Rozenbergs.
Arī pats kauju rekonstrukcijas idejas autors un organizators Renārs Sproģis neslēpa gandarījumu par paveikto, jo doma par šādas imitācijas nepieciešamību radusies jau pirms trīs gadiem.
"Sēru dienu mums Latvijā ir daudz. Gribas, ka varam lepoties ar savām uzvarām un par tām arī stāstīt citiem. Cēsu kaujas bija ārkārtīgi nozīmīgas tolaik vēl jaunajai Latvijas tautai gara un sevis apzināšanai," skaidro Sproģis, norādot, ka ir apņēmības pilns rekonstrukciju ideju attīstīt vēl plašāku un grandiozāku, tuvojoties kauju atceres simtgadei 2019.gadā. Vienīgā ķibele, kas piemeklējusi kauju izspēles dalībniekus bijusi mehāniska – iestrēdzis autentisks Pirmā pasaules kara laika ložmetējs, kas atrasts kādā krāmu tirdziņā Bulgārijā. "Bet priekš pirmās reizes rezultāts vienalga ir ļoti labs," smaidot akcentēja Sproģis.
Pasākums notika ar Cēsu novada pašvaldības un Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas Cēsīs atbalstu.
Uz sarakstu
