Bēgļi Latvijas pilsonību varēs iegūt ne ātrāk kā pēc desmit gadiem
Pēc viņa domām, ir svarīgi laikus domāt par to personu iesaistīšanu Latvijas sabiedrībā, kuras vēlas palikt šeit dzīvot un strādāt. Pēdējā laikā tādu cilvēku esot arvien vairāk. "Trešo valstu valstspiederīgie arvien vairāk un vairāk piesakās naturalizācijai, jo viņi atbrauc uz Latviju, saista savu turpmāko dzīvi ar šo zemi, iemācās valodu labāk nekā vietējie iedzīvotāji un dodas naturalizēties," norādīja Gorbunovs.
Viņš stāstīja, ka visvairāk Latvijā naturalizējas Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi, bet starp jaunajiem Latvijas pilsonības ieguvējiem ir arī cilvēki no Moldovas, Gruzijas, Azerbaidžānas. "Ir arī no tālienes - Nigērijas, Sīrijas, Libānas, Indijas, bet viņu ir maz pašreiz," atzina Naturalizācijas pārvaldes vadītājs.
Viņš atgādināja, ka Latvijas nepilsoņu interese par naturalizēšanos turpretim ir samazinājusies, kas gan nav jauna tendence.
Valdība šovasar vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.
Uz sarakstu
