Asociācija: Mājokļu atbalsta programma jaunām ģimenēm jāturpina

Tomēr bažas raisa tas, ka varētu izsīkt finansējums, jo programma pamatā tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmējiem, kuru ieguldījumi pēdējā gada laikā ir dramatiski samazinājušies. Tāpēc tiek rosināts apsvērt arī citus finansējuma avotus, norāda LANĪDA.

Asociācija atgādina, ka šī gada janvārī tika sākta Ekonomikas ministrijas izstrādātā mājokļa atbalsta programma, kas paredz sniegt valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai, un kurā tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti no personām, kas vēlas iegūt TUA Latvijā. Galvojuma maksimālā summa atkarīga no bērnu skaita ģimenē - ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns, galvojums ir 10%, bet ne vairāk kā 10 000 eiro, ja ģimenē aug divi nepilngadīgi bērni, maksimālais galvojuma apmērs ir 15 % - līdz 15 000 eiro, savukārt, ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, galvojums ir 20%, bet ne vairāk kā 20 000 eiro.

Programma tiek īstenota ar attīstības finanšu institūcijas "Altum" starpniecību. Aizdevumus ar valsts galvojumu bankas izsniedz kopš šā gada 15.janvāra, kad līgumu par sadarbību programmas īstenošanā noslēdza banka "Citadele", programmai pievienojušās arī "SEB banka", "Swedbank", "Nordea", "ABLV Bank" un "DNB banka".

To, ka mazinās TUA saņēmēju skaits un līdz ar to arī valsts budžetā no šiem darījumiem ieskaitītās naudas apjoms, iepriekš ziņoja "Latvijas konkurētspējas attīstības fonds". Līdz 11.augustam PMLP bija saņemti par 85% mazāk TUA pieteikumu nekā visā 2014.gadā, bet TUA pieteikumi pret ieguldīto īpašumos veidoja vien 8,2 % no 2014.gada pieteikumiem, bet Valsts kasē no TUA saņēmēju darījumiem līdz šī gada 11.augustam bija iemaksāti kopā tikai 2,53 miljoni eiro.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane norāda, ka mājokļa atbalsta programmas popularitāte ir augusi un arvien vairāk uzņēmuma klientu izvēlas iesaistīties programmā, un arvien vairāk piesakās ģimenes, kurās aug vairāk nekā viens bērns.

"Protams, programma neder visiem, ir jāizpilda vairāki nosacījumi: lai ir legāli maksāta alga un nodokļi, ģimenei arī jābūt līdzekļiem pirmajai iemaksai, kas, protams, nav tik liela, ja izmanto šo programmu, bet pircēja paša līdzfinansējums vienalga ir nepieciešams. Visaktīvāk pie mums šo programmu izmanto ģimenes no Rīgas un tuvējās Pierīgas, bet redzam, ka ģimenes aktīvi pērk īpašumus arī reģionos. Šo programmu noteikti būtu jāturpina, bet ir bažas, ka var beigties valsts finansējums, jo pēc TUA nosacījumu maiņas pērnā gada rudenī dramatiski samazinājies ieguldījumu apjoms, turklāt Saeima gatavojas vēlreiz mainīt šos nosacījumus. Tāpēc būtu jāmeklē arī citi finansējuma avoti, jo paredzams, ka pieprasījums pēc valsts atbalsta nemazināsies, drīzāk - var pieaugt arī nākamgad. Iespējams, šo programmu varētu paplašināt, attiecinot arī uz citām iedzīvotāju grupām," sacīja Dubane.

"Latio" mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte skaidroja, ka sākumā, kad šī programma sākās, daudzi bija pārpratuši, ka valsts šo naudu vienkārši "uzdāvina", tagad klienti ir zinošāki, arvien vairāk cilvēku par to interesējas, lai gan pēdējā laikā sabiedrībā šī jautājuma aktualitāte ir pieklususi.

"Tomēr neesam piedzīvojuši lielu ažiotāžu ap šo programmu. Tikai aptuveni 5% "Latio" klientu veido programmas interesenti. Pamatā tās ir ģimenes ar vienu bērnu, kuri galvenokārt interesējās par sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos Rīgā un tas ir nedaudz kāpinājis šo īpašumu cenu. Iespējams, ka kuplākas ģimenes jau ir spējušas pašu spēkiem sakārtot savu īpašumu jautājumu, ko, iespējams, veicināja pērnruden pieņemtie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, likumā nosakot, ka tā saucamā "nolikto atslēgu" principa piemērošana ir izvēles, nevis obligāti piemērojama norma, kas arī iekustināja kredītu tirgu," skaidroja Gailīte.

Viņa piebilda, ka, gan ņemot "normālu" kredītu, gan iesaistoties šajā programmā, ir jābūt līdzekļiem pirmajai iemaksai, kas atbalsta programmas gadījumā, protams, ir mazāki. Tomēr vēl jārēķinās ar papildu izdevumiem un pietiekami ilgu laiku programmas kredīta noformēšanai.

"Ikviena programma ir uzlabojama, šobrīd ir pagājis pietiekams laiks, lai varētu izvērtēt problēmas. Esam parēķinājuši, ka pie vidējās darījuma summas programmas ietvaros ģimene iegūst vien pusotru tūkstoti eiro, kas, iespējams, kādai ģimenei ir pietiekami nozīmīga summa, īpaši - reģionos. "Altum" programma nevar atrisināt jauna mitekļa problēmas, ja pašai ģimenei nav atbilstošu ienākumu. Pietiekami lielā interese par "Altum" programmu apliecina, ka šī programma ir vajadzīga un ir turpināma, tikai būtu jādomā par citiem naudas avotiem, jo ir bažas, ka izsīks finansējums," sacīja Gailīte.

Par mājokļu atbalsta programmu atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) atzinusi, ka iedzīvotājiem ir liela interese par dalību valsts atbalsta programmā, tādēļ pašreiz pieejamais programmas finansējums drīz būs izmantots. Tāpēc EM rosinās mājokļu atbalsta programmai novirzīt vēl vienu miljonu eiro no saņemtajiem līdzekļiem par TUA, lai nodrošinātu mājokļu iegādes atbalsta programmai nepieciešamo finansējumu un programmas turpmāku īstenošanu. Valdība lēmumu par finansējuma pārdali varētu pieņemt oktobrī. Lai turpinātu programmas īstenošanu arī 2016.gadā, EM rosinās 2016.gada valsts budžeta likumā paredzēt, ka arī nākamajā gadā iegūtie līdzekļi par TUA tiek novirzīti mājokļa atbalsta programmas īstenošanai.

Līdz 26.augustam aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem "Altum" piešķirti 590 galvojumi par kopējo summu 3,58 miljoni eiro (komercbanku aizdevumu, kuriem galvojumi ir piešķirti, kopējais apjoms ir 29,6 miljoni eiro). Vidējais mājokļu galvojuma apmērs ir aptuveni 6000 eiro robežās (vidējais aizdevuma apmērs - aptuveni 50 000 eiro). Vairāk nekā pusē gadījumu (55%) galvojumi piešķirti aizdevumiem, kur banku klienti ir ģimenes ar vienu nepilngadīgo bērnu ģimenē. Programma ar savu darbību noklāj visu Latviju, aptuveni divas trešdaļas galvojumu izsniegts Rīgā un Pierīgā, trešdaļa - pārējā Latvijā. Reģionos lielākais pieprasījums ir Liepājā un Jelgavā, liecina attīstības finanšu institūcijas "Altum" dati.

Šobrīd "SEB banka" apstiprinājusi aptuveni 150 mājokļu aizdevumus ar valsts garantijām, kas veido aptuveni ceturto daļu no kopējā "Altum" izsniegtā valsts galvojuma skaita jaunajām ģimenēm. Trīs mēnešu laikā kopš "SEB banka" pievienojās finanšu institūcijas "Altum" īstenotajai valsts atbalsta programmai, "SEB bankā" apstiprināti aizdevumi 4,4 miljonu eiro apmērā. Vidējā aizņēmuma summa šīs programmas ietvaros "SEB bankā" ir 44 000 eiro un vidējais aizdevuma atmaksas termiņš - 20 gadi. Vidējais pirmās iemaksas apjoms - 11% no īpašuma vērtības, taču, piemēram, divu un trīs bērnu ģimenēm, kas vēlējušās iegādāties mājokli Rīgā vai tās tuvumā, pirmās iemaksas apjoms pēc valsts garantijas saņemšanas ir bijis pat 5-6% no īpašuma vērtības.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere atzinusi, ka šī valsts atbalsta programma ir pavērusi iespēju ģimenēm ar bērniem iegādāties savu mājokli, vienlaikus saglabājot arī atbildīgas kreditēšanas principus no aizdevēju puses. Vērtējot gan šīs programmas klientu profilu, gan nekustamos īpašumus, ko ģimenes iegādājas, redzams, ka programma tiešām sasniedz iecerēto mērķi. Ģimenes dod priekšroku savām finanšu iespējām atbilstošus un praktiskus vidējās klases mājokļus.

"Redzam, ka Igaunijā labus rezultātus nes līdzīga programma, kurā var iesaistīties arī jaunie speciālisti - jaunieši līdz 35 gadu vecumam, kas ieguvuši augstāko izglītību un atrodas savas karjeras sākumposmā. Mūsuprāt, šāds atbalsta instruments ļautu veiksmīgāk Latvijai piesaistīt labu izglītību un profesiju ieguvušos jauniešus un atturēt tos no iespēju meklēšanas citās valstīs," norāda Tetere.

Uz sarakstu