Banner 980x90

Aptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāju atzinīgi novērtē ES fondu ieviešanu Latvijā

Foto: EPA/ LETA
Foto: EPA/ LETA

73,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauž atzinīgu viedokli un vērtējumu Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanai Latvijā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

2015.gada novembrī "Latvijas fakti" veica aptauju, kurā vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 80% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka ES fondu piešķirtie līdzekļi ir pozitīvi ietekmējuši gan valsts tautsaimniecību, gan sabiedrības labklājību.

"Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis atzina, ka sabiedriskās domas aptauja jau vairākus gadus norāda uz pozitīvām tendencēm kopējā Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā par līdz šim veiktajiem ES fondu ieguldījumiem.

"2015.gadā pirmo reizi ES fondu finansējuma ieguldīšanu Latvijā kā sekmīgu vērtēja 73,3% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt, apskatot tās jomas, kurās iedzīvotāju vērtējumā vērojama efektīvākā ES fondu atdeve, lielākā daļa norāda uz sekmīgajiem ieguldījumiem ceļu un transporta sistēmas sakārtošanā. Tāpat atzinīgi tiek vērtēti arī ieguldījumi lauksaimniecībā un kultūrvēsturisko objektu atjaunošanā," informēja Freimanis.

Savukārt 2015.gada jūnijā veiktajā "Eirobarometra" pētījumā Latvija ierindojas pirmajā vietā starp visām ES dalībvalstīm ES fondu ietekmes vērtējumā, proti, 93% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi novērtē ES fondu ieguldījumu valsts attīstībā. Vidējais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm ir 75%. "Eirobarometra" rezultāti liecina, ka 64% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par kādu ar ES fondu finansējumu īstenotu projektu - tas ir ceturtais labākais rādītājs visā ES.

Kā prioritārās jomas, kurās turpmāk būtu jāiegulda vairāk līdzekļu, visbiežāk aptaujātie Latvijas iedzīvotāji nosauc veselības un sociālo aprūpi - tā atzina 54,2%, nodarbinātības veicināšanu - 41,2%, ceļu un transporta sistēmas sakārtošanu - 33,7%, kā arī izglītības attīstību - 31,6%.

Salīdzinot iedzīvotāju pausto viedokli ar 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" definētajiem prioritārajiem atbalsta virzieniem un tiem atvēlētajām summām, FM secina, ka apjomīgs finansējums tiks ieguldīts ikvienā no tām. Piemēram, izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā plānošanas perioda laikā tiks ieguldīti 516 miljoni eiro, ilgtspējīgai transporta sistēmai paredzēti 1,16 miljardi eiro fondu finansējuma, savukārt nodarbinātībai un darbaspēka mobilitātei - 135,4 miljoni eiro.

Finanšu ministrs Jānis Reirs atzina, ka arī 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējums turpinās ieviest pozitīvas pārmaiņas Latvijā. Jau tagad ir uzsākta 441 miljona eiro investīciju ieguldīšana uzņēmējdarbībā, jauniešu nodarbinātības veicināšanā un citās jomās.

Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka nozīmīgākais informācijas avots par ES fondu ieguldīšanu Latvijā ir nacionālā televīzija, no kuras informāciju iegūst divas trešdaļas jeb 66% iedzīvotāju. Tai seko radio - 31% un projektu informācijas plāksnes un stendi - 30%.

41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka pieejamā informācija par ES fondiem apmierina viņu vajadzības. Visbiežāk interesenti informāciju meklējuši FM pārvaldītajā mājaslapā "www.esfondi.lv". Tāpat aktīvi tiek izmantotas tiešās konsultācijas gan Lauku atbalsta dienestā, gan kādā no ES fondu sadarbības iestādēm.

FM izvērtēs un ņems vērā sabiedriskās domas aptaujas respondentu sniegtos priekšlikumus ES fondu ieviešanas uzlabošanai. Lai ES fondu finanšu investēšana noritētu pēc iespējas efektīvi, ES fondu finansējuma saņēmējiem un ikvienam sabiedrības loceklim FM pārvaldītajā mājaslapā "www.esfondi.lv" ir iespēja izteikt priekšlikumus, kas ļautu uzlabot fondu investēšanu, kā arī veicinātu sekmīgu un ērtu projektu sagatavošanu un īstenošanu. Tāpat mājaslapā iespējams ziņot, ja ir aizdomas par nelikumīgām darbībām, tostarp pārkāpumiem vai aizdomām par korupcijas un krāpšanas gadījumiem ES fondu projektu īstenošanā.

Sabiedriskās domas aptauju par iedzīvotāju informētību ES fondu jautājumos FM pasūtījumā veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "Latvijas fakti", izmantojot tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1000 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)